Vilinošais virtuālais tirgus izdrukāt

2006. gada 04. decembris, pirmdiena

Strauji augoša, perspektīva, daudzveidīga un nesakārtota — tā interneta komercijas jomu Latvijā raksturo tās dalībnieki un novērotāji Kopējais Latvijas interneta veikalu skaits ir noslēpums pat Latvijas Interneta asociācijai, kas ievāc datus un veic pētījumus par šo nozari. Tirgotāji lēš, ka to skaits varētu svārstīties no pārsimta līdz pat diviem simtiem. "Mēs uzskatām, ka šobrīd tirgū no visiem kādi 5—6 ir lielie un nopietnie spēlētāji un kādi trīs esam savā starpā konkurenti," stāsta internetveikala Xnet direktore Ilze Švāne.

Pieklibo serviss

Lielākā daļa internetveikalu sākas ar domu, ka šādi pārdot ir vieglāk, atzīst e–uzņēmēji. Internetveikala Euroshop.lv valdes priekšsēdētājs Valters Preimanis atzīst — lai gan "internetveikalu atvērt ir vienkārši, liela daļa nespēj pēc tam nodrošināt pienācīgu apkalpošanu". Arī I.Švāne to, kas notiek jau pēc pirkuma — servisu un garantijas apkalpošanu — uzskata par vienu no lielākajām šīs jomas problēmām. Tas ir būtiski, ja internetā pērkat tehniku, kas, pēc Interneta asociācijas datiem, arī ir visvairāk tirgotie produkti Latvijas internetveikalos. Tehnoloģijas mainās tik ātri, ka servisi vienkārši netiek tām līdzi, atzīst I.Švāne. Viņa atminas, ka ir nācies atteikties no veselu tālruņu sēriju tirgošanas, jo bieži vien ražotāji, sīvi konkurējot savā starpā, vienu pēc otra rada jaunos modeļus, bet aizmirst, ka to lietošanai nepieciešamas arī saderīgas programmas un remontam — īstās rezerves daļas. Tādējādi servisu klientam nereti nākas gaidīt ilgāk, nekā pienāktos. I.Švāne norāda, ka lielākie interneta veikali ir nozīmīgi klienti servisiem, ar kuriem tie rēķinās, un parasti sadarbojas ar vairākām specializētām remontdarbnīcām. Tas ļaujot lielajiem veikaliem nodrošināt ātrāku un labāku apkalpošanu, neliekot rindā gaidīt mēnešiem ilgi, kā tas notiekot mazo veikalu gadījumā.

Sāk ar kontrolpirkumu

Lielākie no Latvijas interneta veikaliem ir aptuveni četrus gadus veci, kamēr mazākie rodas un iznīkst dažu mēnešu laikā. I.Švāne uzskata, ka, ienākot tirgū tikai ar saukli "mums ir zemākās cenas", internetveikals jau neapzināti kļūst par savu klientu apkrāpēju nākotnē, jo, visticamāk, tirgū nenoturēsies ilgāk par diviem gadiem, un pirms pusgada pirktās preces, kurām garantijas termiņš ir vismaz divi gadi, nebūs kam apkalpot. "Tā ir ēna uz mums visiem, arī tiem, kas šīs normas zina un ievēro," uzsver I.Švāne. "Tirgus nav sakārtots. Cilvēkiem šķiet — ja viņš sēž mājās un māk kaut nedaudz programmēt, bet draugs no kaut kurienes ir ievedis preces, tad to visu var pārdot internetā."

Pirkumu drošums ir viena no būtiskākajām vēl kārtojamām lietām šajā jomā, uzsver arī Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Plešs. Stāstot par savu pieredzi, I.Švāne min, ka klientu bažas cenšas kliedēt ar pilnīgu informāciju par sevi un aicinājumiem pašiem apmeklēt biroju. I.Švāne stāsta, ka izplatīts paņēmiens ir kontrolpirkumu veikšana — sākumā tiek pasūtīts kaut kas salīdzinoši lēts un neliels. Ar to klients noskaidro, vai veikals ir drošs un apkalpo pietiekami kvalitatīvi, un pēc tam veic jau nopietnākus pirkumus. I.Švāne atzīst, ka tas bijis par iemeslu, kāpēc Xnet veikalā ievietota grāmatu sadaļa. Konkurence šajā jomā ir milzīga, par peļņu nemitīgi jācīnās, atzīst V.Preimanis. SIA Xnet finanšu direktors Mārtiņš Švāns lēš, ka "šobrīd ir tā — ja kāds grib uzsākt e–biznesu, bet viņam aiz muguras nav onkuļa, kurš var iedot pusmiljonu reklāmai, izstrādei un pārējām lietām, labāk vispār nesākt". Viņš uzsver — "internetveikalu vidējais uzcenojums šobrīd ir četri — astoņi procenti. Kādam ir jābūt preču apgrozījumam, lai vispār varētu kaut ko nopelnīt? Mēs apgrozām 200 tūkstošus mēnesī. Tas nozīmē, ka, rupji rēķinot, mēs nopelnām 16 tūkstošus latu. No tā tiek maksātas algas un visi pārējie izdevumi. Tas ir minimālais, ar ko ir iespējams izdzīvot. Lai jauna kompānija spētu atņemt mums tirgus daļu, spētu apgrozīt vismaz tos 200 tūkstošus, vismaz pus miljons jāiegulda reklāmā, tehnoloģijās un cilvēkos."

Globalizācijas ietekme

Runājot par e–komercijas attīstību nākotnē, jomas pārzinātāji ir vienisprātis — vismaz tuvākajos gados paredzama strauja tirgus izaugsme. I.Švāne prognozē, ka turpmāk arvien vairāk pasūtījumu nāks no reģioniem, jo tur paplašināsies interneta pārklājums, un cilvēkiem būs arvien mazāk laika, lai staigātu pa daudziem veikaliem, meklējot vajadzīgo. "Jau tagad lielākā daļa mūsu klientu ir tie, kas sēž birojos, kuriem nav laika." V.Plešs atzīst — "ja business–to–business pakalpojumi Latvijā ir plaši attīstīti, piemēram, vairumtirdzniecības piegādes mazumtirdzniecības uzņēmumiem ar e–komercijas palīdzību ir pilnībā automatizētas, tad e–komercijai business–to–consumer jomā Latvijā vēl ir plašas perspektīvas, kur augt un attīstīties". Viņš min, ka, "pēc pētījuma datiem, vairāk nekā 65% iedzīvotāju pirms preču iegādes meklē informāciju par šo preci internetā. Šis rādītājs viennozīmīgi parāda, ka zināmos apstākļos šis iedzīvotājs arī uzreiz šo preci nopirktu. Galvenais jautājums — kā šādus apstākļus radīt." V.Preimanis uzskata, ka Latvijas interneta komercijas tirgus varētu mainīties, globalizācijas ietekmē Latvijas interneta veikalu tirgū ienākot lielajiem koncerniem, kas "noteiks pārdošanas stilu un jomas nākotni". Viņaprāt, būtiskākais internetveikalu izdzīvošanas garants ir pieredzējis un kompetents darbinieku kolektīvs. Savukārt I.Švāne uzskata, ka izdzīvot spēs tie internetveikali, kas būs "ar odziņu".

*** Salīdzinājums Veikalā un internetā

Mobilais telefons LG Chocolate: Elkor — Ls 249,99 internetā — Ls 183—209

Apple iPod 30 GB: Elkor — Ls 229,99 internetā — Ls 220

Braun gludeklis Si6595: Elkor — Ls 57,99 internetā — Ls 57

Canon Powershot A620: Elkor — Ls 199,99 internetā — Ls 186—238

Avots: Elkor un Latvijas internetveikalu cenu salīdzinošās mājaslapas pricelist.lv dati

*** Uzziņai E–komercija Latvijā - Internetā iepērkas aptuveni 13% interneta lietotāju. - Izplatītākie pirkumi — tehnika, ieraksti un biļetes. - Izplatītākie pakalpojumi — SMS maksājumi. Lielāko interneta veikalu 2005.gada finanšu dati: - SIA B2C (Euroshop) apgrozījums — Ls 1,96 milj., zaudējumi — Ls 12,9 tūkst. - SIA L grupa (24.lv) apgrozījums — Ls 1,55 milj., peļņa — Ls 6,6 tūkst. - SIA Xnet (Xnet) apgrozījums — Ls 1,14 milj., peļņa — Ls 2 tūkst. Avots: Latvijas Interneta asociācija, Lursoft

 

Informācijas avots: www.diena.lv

Olga Procevska, speciāli Dienai