Tikšanās pie ministra Normunda Broka izdrukāt
11. jūlijs, piektdiena
Šodien, 11.jūlijā Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības Finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks tikās ar konsultantu uzņēmumu pārstāvjiem, kas strādā ar ES struktūrfondu ieviešanu Uldi Osi, SIA "We entrepreneurs" valdes priekšsēdētāju un Lidiju Škoļniju, SIA "EUROPROJECTS" valdes priekšsēdētāju. Sarunā piedalījās ministra padomnieks Jānis Jankovskis, ministra biroja vadītāja Inga Uvarova un padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Valdis Reidenfelds.
Sarunas tēma - kā pilnveidot ES struktūrfondu atbalsta piešķiršanas sistēmu uzņēmumiem.
Ulda Oša viedoklis attiecībā uz atbalsta programmā iekārtām (jauniem produktiem, produktiem ar augstu pievienoto vērtību un arī sīkajiem komersantiem atbalstāmajos reģionos), ņemot vērā to, ka daudziem uzņēmumiem nav to 75%, lai varētu saņemt 25%, pat ja banka kaut ko "piesviež", ir ka šeit būtu noderīgi riska fondi, tikai ne tie, kurus iedibināja pagājušajā plānošanas periodā, un kuri prasīja vismaz 30% atdevi no investīcijām. Ekonomiskā atslābuma situācijā tas neder. Viņaprāt investīcijas uzņēmumu pamatkapitālos būtu daudz jēdzīgāks modelis, nekā visa šī birokrātiskā ķēpa ar struktūrfondiem (šeit neiet runā par tehnoloģiju pārneses centriem, inkubatoriem un tml.).
Lidija Škoļnija informēja, ka pildot savu misiju EUROPROJECTS konsultanti galvenokārt strādā ar savu klientu - komersantu inovatīvu un cita veida uzņēmumu attīstības projektu iesniegumu sagatavošanu ES fondu atbalsta saņemšanai. Viņa informēja par pārāk lielu risku un finanšu saistībām, kas jāuzņems komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstītājiem, piesakoties uz ES fondu projektu, par finanšu pieejamības ierobežojumiem un formālu neatbilstību vērtēšanas kritērijiem, par pārāk detalizētām projektu iesniegumu tāmēm, īpaši piesakoties uz apmācību un izstādēm, kas sarežģī projektu ieviešanas un atskaišu ieniegšanas procedūru, par citiem iespējamiem uzlabojumiem projektu izstrādes un ieviešanas procesā. Daži izteiktie priekšlikumi ES fondu ieviešanas sistēmas uzlabošanai ir redzami zemāk.
Ministrs informēja, ka ieviešanas sistēmas efektivitātes celšanai šobrīd apstiprināšanai tiek piedāvāts līguma projekts ar Eiropas Investīciju fondu par ieguldījumu fonda ieviešanu (MK Noteikumu projekts "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Investīciju fondu par Eiropas Savienības struktūrfonda ieguldījumu fonda ieviešanu"), kas darbotos plānoto finanšu pieejamības instrumentu (garantijas, riska fondi, ALTUM programma) vietā. Līguma ietvaros ieguldījumu fobdā plānots īstenot finanšu instrumentus - eksporta apdrošināšana, portfeļa garantija, riska kapitāls, tehnoloģijas nodošana) kopā aptuveni EUR 183 miljonu apmērā. Papildus, ieguldījuma fonda ietvaros nākotnē varētu tikt īstenots finanšu instruments "Mājokļu siltināšanas efektivitāte"). No ministrijas viedokļa holdinga fonda izveide un līguma noslēgšana ir prioritārs ES fondu pasākums, jo visas atbalsta programmas ir tieši mērķētas uz aktuālo tautsaimniecības problēmu risināšanau (augstāka pievienotā vērtība, eksports, inovācijas u.c.).
Tikšanās laikā tika norunāts, ka konsultanti sagatavos un nosūtīs Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijas ES finanšu pārvaldes lietās birojam priekšlikumus ES struktūrfondu atbalsta piešķiršanas sistēmas uzlabošanai.
EUROPROJECTS konsultantu un mūsu klientu priekšlikumi:
1. Par jaunajiem produktiem un tehnoloģijām (attīstība un ieviešana ražošanā):
Problēma: uzņēmumi, kam vajadzīgs šāda veida projekts ir neapmierināti, jo apmēram 9 no 10 nevar pieteikt projektu finansējumam.
Atbilde ir tāda, ka invovācija pēc būtības katra pati par sevi ir unikāla, inovācijas nevar standartizēt. To tā izriet, ka katram uzņēmumam vai pētniekam ir sava situācija un sava unikālā ideja. Neviena ideja, kamēr tā ir tikai idejas formā, nav 100 % droša un nevar par 100% apsolīt, ka idejas ieviešanas rezultats dzīvē būs 100% veiksmīgs un komerciāli izdevīgs, ko pieprasa bankas (lai izsniegtu kredītus) un Ekonomikas ministrija (lai dotu projektam zaļo gaismu). Abas šīs iestādes pieprasa 100% pareizu rezultātu, bet neļauj līdz šim rezultātam nonākt izpētes rezultātā, jo grib lai projekta iesniedzējs jau pirms izpētes zinātu, ka rezultāts būs pareizs un produkts būs konkurētspējīgs tirgū.
Ja nauda netiks dota mēģinājumiem tikt pie rezultāta, tad rezultāta vienkārši nebūs un arī Latvijas ekonomikai nebūs nekāda ieguvuma.
Secinājums - struktūrfondu projektu vērtēšana ir pārāk standartizēta, bet inovācijas nevar standartizēt, jo tad jau tās vairs nav inovācijas. Izstāžu projektiem, apmācībām, iekārtu iegādei u.c. virzieniem vērtēšana var būt standartizēta, bet inovāciju projektu vērtēšanai ir jābūt elastīgākai un ar daudz individuālāku pieeju, jo katra inovatīvā ideja taču ir unikāla. Tiem, kam šī ideja ir un kas var kaut „uz papīra” izskaidrot, ko ar savu pētījumu vai pilotmodeli grib panākt un kā izpētes rezultāts jebkādā veidā varētu dot pozitīvu ieguldījumu Latvijas ekonomikā, būtu jādod ES nauda avansā. Ja visiem, kuriem ir ideja, neļaus mēģināt, tad nebūs ne pozitīvu ne negatīvu rezultātu. Bet, ja ļaus mēģināt, tad būs gan pozitīvi, gan negatīvi rezultāti. Tad labāk, lai ir vismaz daži šie pozitīvie rezultāti, kas kompensēs negatīvos rezultātus un kas nesīs Latvijas vārdu pasaulē. Arī neveiksmīgās idejas izpētaes rezultatā gūs pieredzi un atkal jaunas idejas inovācijām, jo vecās būs vai nu apstiprinātas kā veiksmīgas vai noraidītas kā neveiksmīgas.
Nestandartizēt inovācijas un atļaut visas pamatotās un aprakstītās idejas iesniegt Ekonomikas ministrijai nepārtraukti līdz 2013. gadam. Lai Ekonomikas ministrija vērtē katru ideju individuāli (nestandartizējot un neuzstādot visiem identiskas prasības) un dod savu atbildi: jā vai nē. Šobrīd sanāk tā, ka Ekonomikas ministrija šo grūto darbu (klasificēt savu ideju atbilstoši Eiropas Savienības prasībām) ir novēlusi uz uzņēmēju, pētnieku un konsultantu pleciem. Reizēm pat šķiet, ka Ekonomikas ministrija pati nesaprot, ko vēlas un ko nevēlas atbalstīt. Rezultātā tiek zaudēts laiks un iespēja saņemt ES naudu reālām izpētēm arvien samazinās. Zaudētāja ir Latvija kopumā.
Inovāciju projektus padarot standartizētus (kā tas ir tagad), Ekonomikas ministrija formāli izpilda savu pienākumu stimulēt inovācijas Latvijā, taču reālā atdeve ir uzņēmēju un pētnieku neizpratne un sašutums par radīto sistēmu, no kuras rezultātā neko nevar iegūt tie, kam tas patiešām ir vajadzīgs. Ekonomikas ministrija cenšas atrast robežu un padarīt maksimāli neiespējamu ES naudas izlietošanu ne tiem mērķiem, kam tā ir paredzēta (kā tas bija ar veco „Konsultāciju programmu”, kad izstrādājot jebkādas kvalitātes mārketinga stratēģiju par LVL 20 000, uzņēmums reāli varēja atgūt un nopelnīt 50% jeb LVL 10 000, ko daudzi izmantoja, lai vienkārši izkrāptu ES naudu). Rezultātā programmās tiek iestrādāti visdažādākie ierobežojumi un pat konsultantiem, kam ir pieredze, ir ļoti grūti izprast šo naudas pieškiršanas mehānismu. Protams, robežu atrast ir grūti, taču tomēr Ekonomikas ministrijai tik daudz nevajadzētu nodarboties ar krāpniecības izskaušanu ES naudas piesaistē, bet gan vairāk rūpēties par Inovāciju politikas veiksmīgu virzību Latvijā. Krāpnieki vienalga izdomās kādas shēmas un izpratīs sistēmu, bet reālie inovatori netiks pie ES naudas.
Saprotams, Ekonomikas ministrijai, lai vērtētu ideju atbilstību Eiropas prasībām, ir jāuzņemas salīdzinoši liela atbildība, ko ierēdņi nelabprāt dara, jo atbildību vislabāk taču ir sadalīt uz vairākiem (iestādēm, departamentiem, ierēdņiem u.c.), jo tad rezultātā neviens ne par ko neatbild. Bet Ekonomikas ministrija taču ir atbildīga par Inovāciju politiku Latvijā, tad šai ministrijai arī vajadzētu spēt uzņemties šo atbildību pateikt, kura ideja ir ES naudas vērta un kura nav. Bet jāsaprot, ka, neļaujot mēģināt visiem, nebūs ne pozitīvu, ne negatīvu rezultātu.
Inovācijām ir vajadzīga līdzīga pieeja kā agrāk lauksaimniecības sektorā pieļautā kļūda atbalstīt katru pat vismazāko lauksaimniecības produktu ražotāju. Inovācijām šī pieeja, manuprāt, būtu atbilstoša, jo, lai tiešām atlasītu vislabākās un komerciāli visizdevīgākās idejas, vispirms ir jāizveido „ģenerālā kopa” (tā to sauc statistikā), lai būtu no kā veikt izlasi. Atbalstīt jau esošos inovāciju radītājus (piemēram, Grindeks) arī ir, protams, ļoti vajadzīgs, bet jādod iespēja arī tiem, kam tāda iespēja līdz šim vēl nav bijusi.
2. ES fondu saņemšanas ierobežojumi:
Problēma - uzņēmējiem nav līdzekļu par kuriem ieviest projektus, līdz ar to daudziem inovatīviem uzņēmējiem nav iespējas pieteikties uz programmām.
Problēma ir tā, ka projektu process izveidots tā, ka lai saņemtu atpakaļ, teiksim 50% vai 350 000 LVL, vispirms viena vai vairāku gadu garumā ir jāiztērē ap 800 000 LVL. Vairumam mazo un vidējo uzņēmumu tādas naudas vienkārši nav. Arī kredītu viņiem nedod, bet investori uz produkta vai tehnoloģijas izstrādes projektiem skatās ar pastiprinātu uzmanību, jo ieguldīto naudu var arī pazaudēt. Vēl sarežģītāk ir tiem inženieriem vai zinātniekiem, kas nāk pie mums ar savu inovāciju (produkta vai tehnoloģijas aprakstu) un kuram bez inovācijas nekā nav - ne naudas, ne uzņēmuma. Ir tikai brillianta ideja un ir jātiek līdz prototipa izveidei. Arī tiem ir vajadzīga nauda, lai varētu pieteikties uz LIAA projektu.
Priekšlikums:
Struktūrfondu likumā un MK noteikumos par konkrētu aktivitāti paredzēt uzņēmējiem projekta uzsākšanas brīdī avansa maksājuma saņemšanas iespēju 10-20% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu summas, kā tas ir citās ES finansētajās programmās. Tas palīdzēs ātrāk izlietot ES fondus Latvijā, kā arī atvieglos jebkura projekta naudas plūsmu. Bez tam, ļoti svarīgi ir tas, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kuri pašlaik atsakās no projektu iesniegšanas, ES fondu finansējumam, jo tiem parasti trūkst savi resursi un tiem nav iespējas peisaistīt banku kredītu, vai investoru resursus riska projekta ieviešanai (jauna produkta izstrāde vienmēr ir risks).
3. Trūkumi projektu izstrādes un ieviešanas procesā:
Problēma - neefektīvi izveidotas ieviešanas sistēmas, pārāk sadrumstalotas izdevumu kategorijas un izdevumu posīcijas.
Programmu tāmes ir pārāk sadrumstalotas. Nav iespējams veikt tik detalizētu un 100% precīzu plānošanu darbībām, kas notiks pēc pusgada. Jo detalizētāka un sadrumstalotāka tāme, jo grūtāk ieviest projektu un rodas vairāk izmaiņu, kas jāsaskaņo ar administrējošo iestādi. Bet saskaņošanas process ir garšs.
Priekšlikums - plānot projektus pa izdevumu kategorijām lielākās summās, kā tas ir piemēram, EEZ finanšu instrumentā. Netērēt ne uzņēmēju, ne valsts ierēdņu cilvēkresursus santīmu sakitīšanai un laika resursus līgumu izmaiņām pārāk detalizētu tāmju dēļ .
Latvijas grāmatvedības prasības ne vienmēr ir savienojamas ar projektu gramatvedību. Piemēram, jaunajā apmācību programmā (LIAA) amortizācija par apmācībām izmantojamajiem instrumentiem un aprīkojumu tiks atbalstīta par stundām, kurās aprīkojums izmantots apmācībai, taču gramatvedībā nolietojums tiek aprēķināts par dienām. Uzņēmumiem ir jāmaina grāmatvedības programmas, lai varētu izpildīt projektu atskaitīšanās prasības, jo ne visās programmās ir iespējams izdalīt atsevišķus subkontus visiem nepieciešamajiem grāmatojumiem.
Priekšlikums - saskaņot proektu grāmatvedību ar Latvijas grāmatvedību.
Līgumu, rēķinu, apstiprinājumu, biļešu, čeku, izstādes organizatoru izsniegtu sertifikātu un citu dokumentu tulkošana no angļu uz latviešu valodu ir ļoti darbietilpīgs process un uzņēmumā patērē ļoti daudz resursu. Rezultātā uzņēmuma iegūtais ES atbalsts bieži vien ir nesamērojami mazs, salīdzinot ar darbu un laiku, kas ieguldīts, lai sagatavotu projektu gala atskaites. Vismaz viena svešvaloda būtu jāpārvalda vērtējošajiem ierēdņiem un jāspēj izvērtēt atskaite, neiesniedzot tulkojumus no angļu uz latviešu valodu. Saprotama ir prasība, ka dokumentiem, kas tiek iesniegti ķīniešu valodā, ir nepieciešams pievienot tulkojumu. Sobrīd MK noteikumi nosaka, ka visiem dokumentiem, kas nav latviešu valodā, ir jāpievieno tulkojumi.
Priekšlikums - paredzēt liberālāku pieeju - neprasīt tilkojumus, piem. angļu un krievu valodā iesniegtajiem dokumentiem.
Kā pilnveidot ES struktūrfondu atbalsta piešķiršanas sistēmu uzņēmumiem?
