Romāns Naudiņš: Dzenājot rokā santīmus, tērējam tūkstošus izdrukāt

26. augusts, otrdiena

Gatavojot dokumentus 2007. – 2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvei, valsts institūcijām būtiski jāsamazina no uzņēmējiem pieprasāmo dokumentu skaits struktūrfondu saņemšanai, jāsamazina pārbaužu skaits īstenotajos projektos, kā arī jāpilnveido finansējuma piešķiršanas kārtība. To konstatēja īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš, tiekoties ar vadošās datorprogrammu izstrādes (IT) sabiedrības „Tilde” finanšu direktoru Raimondu Lieksni un projektu direktoru Ainaru Blaudumu.

2004. – 2006.gada plānošanas periodā „Tilde” bija izstrādājusi Elektroniskās vārdnīcas pilotmodeļa Baltijas valstu - ES valstu valodām ar automatizētās tulkošanas elementiem, saņemot valsts atbalstu 150 000 latu apmērā, tajā skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 119 989 latu.

„Esmu uzdevis ES fondu Vadošās iestādes - Finanšu ministrijas – speciālistiem izvērtēt, kādi dokumenti tika pieprasīti, apgūstot 2004. – 2006.gada plānošanas perioda ES struktūrfondu finansējumu, un no kuriem „jaunajā” fondu apguves periodā iespējams atteikties, nepārkāpjot, protams, Eiropas Komisijas prasības. Valstij ir jāapzinās, ka jebkurš papildu pieprasītais dokuments, rada uzņēmējiem izmaksas,” pēc tikšanās pastāstīja R.Naudiņš. „Jo vairāk ir šādu dokumentu, jo mazāk izdevīga uzņēmējiem kļūst Eiropas nauda. Mani nepatīkami pārsteidza „Tildes” vadības minētais par to, ka uzņēmējiem ir rūpīgi jāpārdomā par pretendēšanu uz ES finansējumu, ja atbalsta apmērs nepārsniedz dažus desmitus tūkstošu latu. Šādos gadījumos uzņēmēja administratīvās izmaksas, kas saistītas ar projekta sagatavošanu un atskaišu sagatavošanu labākajā gadījumā būs vienādas ar saņemto finansējumu. Sliktākajā – radīs uzņēmējam zaudējumus.” Piemēram, lai, projekta realizācijas gaita „Tilde” nomainītu vienu projektā iesaistīto darbinieku, bija nepieciešams veikt izmaiņas finansējuma līgumā. Savukārt, atalgojuma apmēru projektā iesaistītajiem darbiniekiem vispār nebija tiesības mainīt, lai gan pusotra gada laikā, kopš tika realizēts projekts, atalgojuma apmērs IT nozarē būtiski palielinājās.

Otra būtiska problēma, kas tika konstatēta tikšanās laikā un arī ir saistīta ar uzņēmēju izdevumiem, ir pārlieku skrupulozā attieksme pret precīzi noformētiem dokumentiem. A.Blaudums pastāstīja, ka „Tilde” pēc projekta ieviešanas piedzīvoja trīs pārbaudes. Sākumā atnāca revidenti, tad ieradās revidētāji no Latvijas investīciju un attīstības aģentūras. Pēc tam bija klāt pārbaude no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras. Katra šāda pārbaude uzņēmējam rada izdevumus. Turklāt, ja tiek atklāta, kāda sīka neprecizitāte (un tādu rašanās nav brīnums, ja ņem vērā, kāds dokumentu apjoms iesniedzams līdz ar projekta atskaitēm – rīkojumi, līgumi, grāmatvedības atskaites, utt.), tad izdevumi tās novēršanai, tai skaitā, sarakstei valstij un uzņēmējiem kopā izmaksā simtiem latu.

R.Naudiņš pastāstīja, ka pašlaik Finanšu ministrijai ir uzdots izvērtēt šādus gadījumus un sagatavot priekšlikumus izmaiņām normatīvos aktos, lai „dzenājot rokā” santīmus, netiktu tērēti tūkstoši latu. „Lai gan Latvija tiek minēta starp tām ES valstīm, kurās konstatēts vismazāk neatbilstību vai nepareizi izlietotas naudas, šādas nelielas kļūdas „dzenāšana” mums maksā pārāk dārgi. Turklāt uzskatu, ka arī pārbaudītāju mums ir pārāk daudz (arī pie šīs problēmas novēršanas ministra uzdevumā pašlaik ir ķērusies klāt ES fondu vadošā iestāde). Nav pieļaujams, ka uzņēmēju pēc projekta pabeigšanas pārbauda trīs reizes trīs dažādas institūcijas. Līdz ar to loģisks ir jautājums – kas pārbaudīs pārbaudītājus un cik līmeņos šīs pārbaudes nepieciešamas? Kontrolētāju paradumi ir jāmaina – viens revidents pārbauda visus projektus. Pārējās institūcijas pārbaudes veic izlases kārtībā,” saka R.Naudiņš.

Tikšanās laikā, izvērtējot valsts atbalstu aktivitātei „Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde”, uz kuras finansējumu plāno pretendēt „Tilde”, kā galvenās problēmas tika fiksēti paredzētie ierobežojumi finansējuma apguvei. Pirmkārt, atbalsts nedrīkst būt liekāks kā 30% no komersanta iepriekšējā gada apgrozījuma. Otrkārt, maksimālais atbalsta apmērs 350 000 latu atsevišķos gadījumos būs pārāk mazs - it īpaši, ja nepieciešami lieli pētījumi, kādi tie ir, piemēram, jaunu medikamentu izstrādē. Uzņēmējiem ne mazāk svarīgi ir zināt, cik liels būs kopējais valsts atbalsts šai aktivitātei, tas ir, cik lielu kopējo finansējumu noteiks valsts izsludinot projektu pieņemšanu. A.Blaudums uzsvēra, ka sākotnēji būtu lietderīgi noteikt lielāku kopējo pieejamo finansējumu, lai pēc iespējas vairāk prasībām atbilstošo projektu būtu „virs svītras”, tas ir, lai uzņēmējiem nevajadzētu atkārtoti pēc gada vai diviem gatavot no jauna visus dokumentus. Turklāt daļai uzņēmēju ES struktūrfondu naudas „vilciens būs aizgājis”. Šādu praksi R.Naudiņš novērtēja kā nepieņemamu un apņēmās konstatētās problēmas pārrunāt ar Ekonomikas ministriju, kura ir atbildīgā par dokumentu sagatavošanu minētās aktivitātes ieviešanai, lai sekmētu pilnīgāku fondu apguvi un uzņēmēju plašākām iespējām pretendēt uz struktūrfondu finansējumu inovāciju izstrādē.

 

Informācijas avots: www.esfondi.lv