"Rīgas Balss" - Eiropas nauda kā atspēriena dēlītis izdrukāt
2007. gada 03. maijs, ceturtdiena
Jaunietim, kas tikko atstājis skolas solu un vēlas iesaistīties darba tirgū, neklājas viegli. Visur prasa pieredzi, pieredzi un vēlreiz pieredzi! Taču ar Eiropas Savienības Sociālā fonda (ESF) atbalstu 106 institūcijās jaunie speciālisti ieguva prakses vietas, savukārt uzņēmumiem tā bija iespēja nolūkot sev darbiniekus.
Gūst gan praktikants, gan darba devējs
Projektam varēja pieteikties dažādas institūcijas, tostarp valsts pārvaldes struktūras un uzņēmumi. Prakses vietas un iespējamo nākotnes darbu saņēma jauni, kvalifikāciju ieguvuši cilvēki bez praktiskas pieredzes, kas reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā jeb tā sauktajos bezdarbniekos. Savukārt uzņēmējam vai valsts institūcijai tika segti izdevumi par minimālo darba algu praktikantam.
Viens no piemēriem ir SIA "EUROPROJECTS", kas palīdzējusi citiem sagatavot projektus ES finansiālajam atbalstam un arī pati uz deviņiem mēnešiem darbā pieņēma vairākus jauniešus. "Tā kā darbojamies divās jomās - biznesa konsultācijas un informāciju tehnoloģijas, tāda profila izglītību ieguvušus jauniešus aŗi pieņēmām: programmētājus, dizainerus, mārketinga speciālistu un projektu vadītāju." par savu pieredzi stāsta SIA EUROPROJECTS valdes priekšsēdētāja Lidija Škoļnija.
Veiksmīgi, bet ar trūkumiem
Kādas bija lielākās problēmas? Pirmkārt, nokomplektēt jauniešu grupu. Izrādās, nemaz tik daudzi jaunie cilvēki nebija gatavi strādāt par ierobežotu atalgojumu. Varbūt vaina bija arī projekta nosacījumos, jo no ESF un valsts līdzekļiem jauniešiem tika maksāta tikai minimālā alga. Tālākās piemaksas jau bija atkarīgas no paša uzņēmuma ieskatiem.Otrs šķērslis grupas komplektēšanai bijis vecuma ierobežojums - programma tika piedāvāta jauniešiem vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem.
Treškārt , ne vienmēr kvalifikācija, kas rakstīta diplomā, reāli atbilda jaunieša zināšanām, un tik īsā laikā arī amatu no pamatiem nevar iemācīt, uzskata L. Škoļnija.
"Kopumā šī programma bija ļoti laba, tā palīdzēja gan darba devējiem, gan jauniešiem. Taču jācer, ka nākamajā plānošanas periodā būs mazāk birokrātijas. Nācās atskaitīties par katru santīmu un tērēt papīru kalnu sakārtošanai mūsu cilvēkresursus," rezumē L. Škoļnija.
Pieredze paver iespējas
Sešu līdz deviņu mēnešu laikā jauniešiem bija iespēja sevi pierādīt darba devējam un iegūt vērtīgas praktiskas iemaņas. Tālākais atkarīgs no savstarpējām simpātijām un sadarbības. Ja uzņēmums uzskatījis, ka darbinieks būtu noderīgs arī turpmāk un pašam jaunietim arī tīri labi darbavieta patikusi, tad prakse var pāraugt stabilā darba vietā. Ja ne, tad uzņēmums sniedz rekomendāciju.
Lūk, ko paši jaunieši saka par gūto pieredzi. Jaunā marketinga speciāliste Evita Beltiņa no Rīgas Ekonomikas augstskolas atzīst, ka deviņu mēnešu prakse SIA EUROPROJECTS daudz neatšķīrās no pastāvīgas darba vietas. Nekādas atlaides jauniņajiem netika dotas. Evitas nākotnes plāni gan saistās ar studijām ārzemēs, taču prakse bijusi ļoti vērtīga: "Ieguvu praktisku pieredzi darbā ar klientiem, darba vieta bija labi iekārtota, un daudz palīdzēja pretīmnākošā vadība."
{Praktiskā pieredze un zinošu kolēģu padomi bija lielākais ieguvums. Pirmajos mēnešos tik tiešām ļoti daudz ko jaunu uzzināju," teic Ivo Kurzemnieks, kas vairākus mēnešus praktizējies SIA EUROPROJECTS programmēšanas nodaļā. Iespējams, Ivo arī pēc prakses beigām darbu uzņēmumā turpinās.
