Priekšroku dos ES fondu izmantotājiem izdrukāt

2009. gada 09. marts, pirmdiena

Tā kā naudas resursi ir ierobežoti, 603 milj. Ls atbalsta izsniegšanā prioritāri jāvērtē tie uzņēmēji, kas iesaist\ijušies ES struktūrfondu projektos.

Tādu Ekonomikas ministrijas (EM) viedokli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš.Runa ir par tām garantijām un aizdevumiem, kas ietilpst EM šī gada 603 milj. Ls uzņēmēju atbalsta programmā. To veido Latvijas Hipotēku un zemes bankas(LHZB) aizdevumi, Valsts Kases un Latvijas Garantijuaģentūras (LGA) galvojumi un Riska kapitāla fonds.

Brīnumlīdzekļa nebūs

"Jāatbalsta uzņēmumi, kas orientējas uz ārvalstu pieprasījumu vai intensīvas pētniecības nozarēm, iespējams atbalstīt arī enerģētikas projektus. Taču ar to arī galvenās iespējas ir izsmeltas, jo valsts līdzekļi ir ierobežoti. Turklāt garantijas tiks piešķirtas tikai uzņēmuma, par kuru būs bankas kredītkomisijas pozitīvs slēdziens," tā A. Liepiņš. "Tas gan nenozīmē, ka uzņēmēji, kas nav iesaistījušies ES fondu programmās, no garantiju vai aizdevumu saņemšanas ir izslēgti. Pieteikumi tiks izskatīti rindas kārtībā," Db paskaidroja EM pārstāve Evita Urpena. "Nevajag gaidīt, ka tā 603 milj. Ls pakete būs milzīgs Latvijas ekonomikas atveseļošanas brīnums, jo viss ir atkarīgs no budžeta iespējām," tā EM parlamentārais sekretārs Arturs Bergholcs. Pašlaik EM cer, ka LGA garantijas izdosies ieviest paredzētajā termiņā - ap 16. martu, savukārt, tā kā Ziemeļuinvestīciju banka bažīgi skatās uz situāciju Latvijā un ar savu 100 milj. eiro aizdevuma noformēšanu nesteidzas, LHZB paredzētie aizdevumi uzņēmumiem agrāk par marta beigām vairs netiek solīti, lai gan sākotnējais termiņš bija 3. marts.

 

Kredītņēmēja portrets

Komisijas sēdē LHZB un SEB banku pārstāvji apgalvoja, ka valsts garantiju piesaiste varētu uzlabot banku uzticēšanos uzņēmumiem. " Kreditēšana pašlaik tiešām notiek ļoti piesardzīgi, un bankas cenšas papildus nodrošināt savus riskus. Bankām šodien reāls kredītņēmējs ir tikai tāds uzņēmējs, kuram ir iespējas izdzīvot, un tā bankas arī izturas. Nereti presē izskan protesti - man banka nepagarina kredītlīniju. Taču to jau uzņēmējs publiski nepasaka, ka puse no apgrozījuma viņam ir uzpūsta. Krāpniekiem pretīmnākšanas nebūs," tā Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Mēģinot raksturot uzņēmumu, kurš šodienas sarežģītajos kreditēšanas apstākļos vispār varētu pretendēt uz kādu aizdevumu, komercbanku pārstāvji vienojās par līdzīgiem parametriem. "Galvenais, tam jābūt dzīvotspējīgam, javar uzrādīt savu noieta tirgu un reālu ražošanas, biznesa plānu. Mums ir otršķirīgi, ko visu uzņēmējs var mums ieķīlāt, svarīgs ir bizness, jo mūsu bankas galvenā problēma ir kredītresursi," uzsvēra LHZB prezidents Inesis Feiferis.

 

informācijas avots: www.db.lv

 

Viedokļi

Nedrīkst sadalīt tikai starp lielajiem

Sia Druvas pārtika valdes priekšsedētājs Aldis Ošenieks:

• Ja valsts atbalsts izpaudīsies kā līdzfinansējums ES projektiem, tas būtu atbalstāmi. Aprīlī, cik zinu, tiks atvērta jauna programma, uz kuru projektu gatavojam arī mēs. Protams, ja gan atbalsta nosacījumi, gan ES programmas būs atbilstošas uzņēmēju interesēm, nevis formāls atbalsts ar lielu birokrātiju. Īpaši būtu jārūpējas, lai atbalsta saņemšanā būtu iespējas mazajiem un videjiem uzņēmumiem, lai miljoni netiktu sadalīti starp dažiem pretendentiem.

Jāatbalsta importa neizmantotāji

SIA Hansa Internet valdes priekšsēdētāja Zane Kalniņa

• Princips dot priekšroku struktūrfondu apguvējiem ir atbalstāms, jo tā ir naudas piesaiste no ārpuses, kas valstij šobrīd ir svarīga. Galvenais, lai atbalsts tiktu godīgi strukturēts starp lielajiem un mazajiem uzņēmumiem. Ja runā par nozarēm, tad, manuprāt, priekšroka būtu jādod uzņēmumiem, kas strādā vietējam tirgum, neizmantojot importu - nedz pakalpojumus, nedz izejvielas. Pretējā gadījumā cilvēki gan šeit ir nodarbināti, bet nauda no Latvijas aizplūst.