Pie ES naudas tikt vienkāršāk, bet ne vieglāk izdrukāt

2009. gada 28. jūlijs, otrdiena

Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos pie Eiropas Savienības (ES) fondu naudas tikt ir vienkāršāk – finansējuma programmas tiek pārskatītas par labu uzņēmējdarbības atbalstam, valsts iestādes kļūst atsaucīgākas uzņēmējiem, bet projektu konsultantu kompāniju cenas ir samazinājušās. Tomēr joprojām neatrisināms uzdevums var izrādīties līdzfinansējuma nodrošināšana. Tāpat jāsagatavo atbilstošs projekts, kā arī jāiztur konkurence laikā, kad valdība lemj par programmu iesaldēšanu un papildu līdzekļu pārdalīšanu, lai nodrošinātu nepieciešamo līdzfinansējumu.

Ekonomiskās krīzes ieviestās korekcijas

Konsultāciju kompānijas Enterprise Latvia valdes priekšsēdētājs un padomnieks ES fondu jomā Armands Blumbergs uzsver, ka uzņēmumiem teju ik dienu ir iespējams atrast kādu ES fondu programmu, kurā iesniegt projektu – daudzas programmas ir atvērtas visu laiku, citas aizveras, bet to vietā tiek atvērtas jaunas programmas. Programmu klāsts ir ļoti plašs, un uzņēmējam ir jāatrod sev piemērotākā, tāpat programmās regulāri tiek veiktas izmaiņas, bieži par labu uzņēmējiem – kaut vai, piemēram, tie paši avansu maksājumi, kuri jau ir pieejami.

 

„Šādas izmaiņas nebija iedomājamas vēl pirms pusgada, bet nu tās tiek ieviestas dzīvē. Atsevišķi grozījumi programmās, kaut arī pieprasa papildu dokumentus, piemēram, banku izziņas, vienlaikus atsijā fiktīvos projektus, un stiprie uzņēmumi var vieglāk saņemt apstiprinājumu saviem projektiem, konkursiem kļūstot mazākiem,” norāda A. Blumbergs. Viņš secinājis, ka valsts iestāžu klientu apkalpošanas nodaļas, īpaši Latvijas Investīciju attīstības aģentūra, ir atsaucīgas, izskaidro un palīdz orientēties programmās, atrast piemērotāko, un, kaut arī uzņēmumam joprojām ir pašam jāgatavo projekts un klientu apkalpošanas nodaļas to viņa vietā nedarīs, tur var saņemt laipnas atbildes uz visiem jautājumiem, kas interesē uzņēmumu. Arī pašu iestāžu darbinieki esot kļuvuši laipnāki un atsaucīgāki. „Pēdējā laikā esmu dzirdējis pozitīvas atsauksmes par VID. Laikam krīze un vēlme saglabāt darbu ir piespiedusi ierēdņus mainīt attieksmi pret uzņēmumiem,” secinājis A. Blumbergs. Ekonomikas lejupslīdes laikā arī konsultantu honorāri ir samazinājušies un, iespējams, profesionāļa pakalpojumi maksās tikpat vai vēl mazāk nekā samaksa cilvēkam, kuru pieņem darbā, lai tas uzņēmumam rakstītu un palīdzētu īstenot projektu.

Galvenais šķērslis – finansējuma piesaistīšana

Saņemt bankā papildu aizdevumu šobrīd ir grūti. Attiecībās ar bankām nepieciešams laiks un pacietība. Projektu konsultanti informējuši, ka SEB banka un Swedbank ir gandrīz pilnībā pārtraukušas izsniegt jaunus kredītus un uzņēmumam, jaunākam par pieciem gadiem, vispār nav nekādu izredžu kredītu saņemt. Nordea, lai gan negribīgi, vēl kreditējot, savukārt citas bankas skatoties pēc iespējām. Arī polemika par iespējamo valūtas devalvāciju likusi visiem ieturēt dziļu pauzi.

Tomēr joprojām esot atsevišķi klienti, kuri, uzzinājuši programmas nosacījumus un to, ka ir nepieciešama bankas izziņa par kredīta piešķiršanu, spēj sagādāt šo izziņu dažu dienu laikā bez jebkādām problēmām vai aizķeršanās.

Banku finansējuma piesaiste katram uzņēmumam ir citādāka. Atsevišķos gadījumos banku finansējuma vietā tiek meklēts kapitāls Krievijā vai vienkārši pie bagātiem cilvēkiem. Savukārt riska kapitāls, kaut arī var palīdzēt inovatīviem un strauji augošiem projektiem (uzņēmumiem), vairumam uzņēmumu nav pieejams. Tāpat Hipotēku bankas atbalsta programmas – kaut arī pastāv, nauda tajā tiek izsniegta tikai retajam. Visur valda liela piesardzība un tiek nogaidīts.

„Tagad vairs nav retums mazie projekti ar pavisam maziem cipariem. Šie projekti bieži tiek finansēti pašu spēkiem,” novērojis A. Blumbergs.

Vērtēšana kļūst vieglāka, problēmas saglabājas

Pozitīvas pārmaiņas vērojamas projektu vērtēšanā. Tie tiek izvērtēti precīzi trīs mēnešu laikā, un vairs nav jāgaida pusgads vai ilgāk, lai uzzinātu, vai projekts ir apstiprināts vai nav. Dažās programmās novēroti centieni nodrošināt izvērtēšanu pat mēnesī. Bieži vien tiek atrasts arī papildu finansējums, lai apstiprinātu visus labos projektus. Kamēr tiek vērtēts viens projekts, uzņēmums var iesniegt citā programmā nākamo projektu.

Tomēr ES finansējuma piesaistē joprojām sastopamas negatīvas un bremzējošas lietas – nepilnības gan pašās ES fondu programmās, gan pieteikumu veidlapās. Gadās, ka atsevišķi vērtētāji joprojām strikti ņem vērā programmu nosacījumus, nevis reālo situāciju, un projektu vērtēšanā trūkst makroskata, brīdina A. Blumbergs. Piemēram, dažās programmās uzņēmējiem joprojām tiek prasīts iesniegt gada pārskatus ar VID atzīmi par saņemšanu, kaut gan VID bieži vien šādas atzīmes vairs neliek. Atzīmes arī neparādās uz tiem gada pārskatiem, kuri tiek iesniegti elektroniski. Citviet projektu veidlapās netiek prasīta kāda noteikta informācija, bet vērtētājs pēc tam to norāda kā nepilnību projektā un to noraida vai liek projektu precizēt, šādi atliekot projekta īstenošanas sākšanu.

Ja cilvēks strādā ar ES fondiem un ir sagatavojis ne vienu vien projektu, šīs nepilnības jau laikus var novērst – sniedzot atsevišķās projektu sadaļās plašāku informāciju, nekā to pieprasa projekta veidlapa. Bet, ja projektu raksta uzņēmums pats un dara to pirmo reizi, ir liela varbūtība, ka informācija veidlapā tiks atzīta par nepietiekamu. Šīs nepilnības tiek identificētas un labotas gandrīz ik dienu, bet tās joprojām pastāv, savā līdzšinējā darbībā novērojis konsultants. Reizēm arī, projektu vērtētājam cenšoties iedziļināties un izprast katru projektu, tiek pāršauts pār strīpu, un daudzi uzņēmumiem negatīvie lēmumi kļūst subjektīvi un nesaprotami.