Piemēram, vērtētājs var uzrakstīt vienu teikumu, ka izdevumi nav pamatoti, un projekts uzreiz tiek noraidīts. Kā piemērs tiek minēts viens gadījums LIAA ES fondu programmā Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kurā kopumā no 291 projekta 157 projekti tika noraidīti – par to, ka izdevumi esot nepamatoti, savukārt pārējiem projektiem tika izvirzīti papildu nosacījumi. Gandrīz nevienā negatīvajā lēmumā LIAA nenorādīja, cik un kādiem būtu jābūt patiesajiem izdevumiem. Vienkārši projekti tika noraidīti bez vērtēšanas konkursā. „Faktiski konkurss nav noticis. Vai patiesi vairāk nekā puse projektu, tostarp daudzi respektabli uzņēmumi, ir uzpūtuši izmaksas un citi neprot aizpildīt veidlapas? Šķiet – kaut kas nav bijis kārtībā ar pašu vērtēšanu,” norāda A. Blumbergs.

Ārēji piesaistītie eksperti projektu novērtēšanai bieži vien nav valsts amatpersonas, un neviens īpaši nepārbauda, vai ārējais eksperts ir vai nav saistīts ar izvērtējamo uzņēmumu un tā projektu, tāpēc pastāv risks, ka šeit valda draugu un paziņu princips vai simpātiju un antipātiju princips – savējos atbalstām un pieveram acis, bet svešos – nē. Tāpat ir iespēja kādam ielikt kloķi, nenoliedz konsultants, pieļaujot, ka, iespējams, šie ārējie eksperti, sniedzot savus atzinumus, nevēlas noraidīt projektu, bet viņu viedokļu dēļ iespējams projektu uzreiz noraidīt. „Reizēm gadās, ka vienam projektam, kurš ir apstiprināts, tiek lūgts informāciju precizēt, kaut gan cits projekts līdzīgā situācijā uzreiz tiek noraidīts,” norāda A. Blumbergs.

Tāpat var gadīties, ka, balstoties uz projektā minēto informāciju, vērtētājs pieredzes trūkuma dēļ izdara pilnīgi aplamus pieņēmumus un secinājumus. Galvenais šo kļūdu un nepilnību cēlonis konsultanta skatījumā ir nepareizi pieņemtie lēmumi un uzstādījumi tieši projektu vērtēšanas nodaļās un departamentu vadībā. Ja vērtēšanas nodaļu un departamenta vadītāji dod nepareizus signālus un norādījumus parastajam vērtētājam vai piesaistītajam ārējam ekspertam, tad rezultāti ir tādi, kādi ir.

Pēc A. Blumberga pieredzes, projektu vērtēšanas laikā ir nepieciešama pacietība. Un, kaut šķiet, ka valsts iestādes uzdotie papildu jautājumi ir netaisni vai muļķīgi un ka kāds tīši bremzē projektu, svarīgākais ir iet uz priekšu un neapstāties.

Līguma slēgšana ar atbildīgo iestādi uzņēmumam faktiski garantēs ES fondu saņemšanu, ja uzņēmums ievēros visus līguma nosacījumus. Bieži gadās, ka pēc pozitīvā lēmuma pieņemšanas ir jāgaida līdz pat diviem mēnešiem, kamēr līgums tiek sagatavots un noslēgts. Domājot par turpmāku administratīvā sloga mazināšanu, šo laiku būtu jācenšas maksimāli saīsināt, piemēram, līdz vienai nedēļai, jo visi līgumi ir vienādi, mainās tikai rekvizīti un atsevišķi formulējumi. Savukārt, ja projektā gadās kādas izmaiņas, par tām vienmēr ir laikus jāinformē valsts iestāde un jāgaida atbilde. Vidēji tas aizņem vienu mēnesi, dažreiz ilgāk, un tas jāņem vērā. Nākotnē būtu ieteicams šo komunikāciju optimizēt un komunikāciju elektroniskā formā uzskatīt par oficiālu komunikāciju. Būtu arī jāpārskata, vai patiešām jebkāda sīkuma dēļ ir jāinformē valsts iestāde un jāveic grozījumi līgumā. Daudz kas būs atkarīgs no Tieslietu ministrijas lēmumiem, kurai gan šobrīd ir daudz citu aktualitāšu. Tāpēc uzņēmumiem jāsamierinās un pašiem jābūt maksimāli uzmanīgiem.

Uzziņai: interneta resursi par ES fondiem

www.liaa.gov.lv
www.lad.gov.lv
http://esfondi.bema.gov.lv
http://www.eeagrants.lv
http://europa.eu/index_lv.htm
www.altum.lv
www.lga.lv
http://eib.europa.eu/
www.lvca.lv
www.esfondi.lv
www.ent.lv

Informācijas avots:
Jānis Bagātais, LETA, "Kapitāls"