Pie ES naudas tikt vienkāršāk, bet ne vieglāk izdrukāt
2009. gada 28. jūlijs, otrdiena
Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos pie Eiropas Savienības (ES) fondu
naudas tikt ir vienkāršāk – finansējuma programmas tiek pārskatītas par
labu uzņēmējdarbības atbalstam, valsts iestādes kļūst atsaucīgākas
uzņēmējiem, bet projektu konsultantu kompāniju cenas ir samazinājušās.
Tomēr joprojām neatrisināms uzdevums var izrādīties līdzfinansējuma
nodrošināšana. Tāpat jāsagatavo atbilstošs projekts, kā arī jāiztur
konkurence laikā, kad valdība lemj par programmu iesaldēšanu un papildu
līdzekļu pārdalīšanu, lai nodrošinātu nepieciešamo līdzfinansējumu.
Ekonomiskās krīzes ieviestās korekcijas
Konsultāciju kompānijas Enterprise Latvia valdes priekšsēdētājs un
padomnieks ES fondu jomā Armands Blumbergs uzsver, ka uzņēmumiem teju
ik dienu ir iespējams atrast kādu ES fondu programmu, kurā iesniegt
projektu – daudzas programmas ir atvērtas visu laiku, citas aizveras,
bet to vietā tiek atvērtas jaunas programmas. Programmu
klāsts ir ļoti plašs, un uzņēmējam ir jāatrod sev piemērotākā, tāpat
programmās regulāri tiek veiktas izmaiņas, bieži par labu uzņēmējiem –
kaut vai, piemēram, tie paši avansu maksājumi, kuri jau ir pieejami.
„Šādas izmaiņas nebija iedomājamas vēl pirms pusgada, bet nu tās tiek
ieviestas dzīvē. Atsevišķi grozījumi programmās, kaut arī pieprasa
papildu dokumentus, piemēram, banku izziņas, vienlaikus atsijā fiktīvos
projektus, un stiprie uzņēmumi var vieglāk saņemt apstiprinājumu saviem
projektiem, konkursiem kļūstot mazākiem,” norāda A. Blumbergs. Viņš
secinājis, ka valsts iestāžu klientu apkalpošanas nodaļas, īpaši
Latvijas Investīciju attīstības aģentūra, ir atsaucīgas, izskaidro un
palīdz orientēties programmās, atrast piemērotāko, un, kaut arī
uzņēmumam joprojām ir pašam jāgatavo projekts un klientu apkalpošanas
nodaļas to viņa vietā nedarīs, tur var saņemt laipnas atbildes uz
visiem jautājumiem, kas interesē uzņēmumu. Arī pašu iestāžu darbinieki
esot kļuvuši laipnāki un atsaucīgāki. „Pēdējā laikā esmu dzirdējis
pozitīvas atsauksmes par VID. Laikam krīze un vēlme saglabāt darbu ir
piespiedusi ierēdņus mainīt attieksmi pret uzņēmumiem,” secinājis A.
Blumbergs.
Ekonomikas lejupslīdes laikā arī konsultantu honorāri ir samazinājušies
un, iespējams, profesionāļa pakalpojumi maksās tikpat vai vēl mazāk
nekā samaksa cilvēkam, kuru pieņem darbā, lai tas uzņēmumam rakstītu un
palīdzētu īstenot projektu.
Galvenais šķērslis – finansējuma piesaistīšana
Saņemt bankā papildu aizdevumu šobrīd ir grūti. Attiecībās ar
bankām nepieciešams laiks un pacietība. Projektu konsultanti
informējuši, ka SEB banka un Swedbank ir gandrīz pilnībā pārtraukušas
izsniegt jaunus kredītus un uzņēmumam, jaunākam par pieciem gadiem,
vispār nav nekādu izredžu kredītu saņemt. Nordea, lai gan negribīgi,
vēl kreditējot, savukārt citas bankas skatoties pēc iespējām. Arī
polemika par iespējamo valūtas devalvāciju likusi visiem ieturēt dziļu
pauzi.
Tomēr joprojām esot atsevišķi klienti, kuri, uzzinājuši
programmas nosacījumus un to, ka ir nepieciešama bankas izziņa par
kredīta piešķiršanu, spēj sagādāt šo izziņu dažu dienu laikā bez
jebkādām problēmām vai aizķeršanās.
Banku finansējuma piesaiste katram uzņēmumam ir citādāka. Atsevišķos
gadījumos banku finansējuma vietā tiek meklēts kapitāls Krievijā vai
vienkārši pie bagātiem cilvēkiem. Savukārt riska kapitāls, kaut arī var
palīdzēt inovatīviem un strauji augošiem projektiem (uzņēmumiem),
vairumam uzņēmumu nav pieejams. Tāpat Hipotēku bankas atbalsta
programmas – kaut arī pastāv, nauda tajā tiek izsniegta tikai retajam.
Visur valda liela piesardzība un tiek nogaidīts.
„Tagad vairs nav retums mazie projekti ar pavisam maziem cipariem. Šie
projekti bieži tiek finansēti pašu spēkiem,” novērojis A. Blumbergs.
Vērtēšana kļūst vieglāka, problēmas saglabājas
Pozitīvas pārmaiņas vērojamas projektu vērtēšanā. Tie tiek izvērtēti
precīzi trīs mēnešu laikā, un vairs nav jāgaida pusgads vai ilgāk, lai
uzzinātu, vai projekts ir apstiprināts vai nav. Dažās programmās
novēroti centieni nodrošināt izvērtēšanu pat mēnesī. Bieži vien tiek
atrasts arī papildu finansējums, lai apstiprinātu visus labos
projektus. Kamēr tiek vērtēts viens projekts, uzņēmums var iesniegt
citā programmā nākamo projektu.
Tomēr ES finansējuma piesaistē joprojām sastopamas negatīvas un
bremzējošas lietas – nepilnības gan pašās ES fondu programmās, gan
pieteikumu veidlapās. Gadās, ka atsevišķi vērtētāji joprojām strikti
ņem vērā programmu nosacījumus, nevis reālo situāciju, un projektu
vērtēšanā trūkst makroskata, brīdina A. Blumbergs. Piemēram, dažās
programmās uzņēmējiem joprojām tiek prasīts iesniegt gada pārskatus ar
VID atzīmi par saņemšanu, kaut gan VID bieži vien šādas atzīmes vairs
neliek. Atzīmes arī neparādās uz tiem gada pārskatiem, kuri tiek
iesniegti elektroniski. Citviet projektu veidlapās netiek prasīta kāda
noteikta informācija, bet vērtētājs pēc tam to norāda kā nepilnību
projektā un to noraida vai liek projektu precizēt, šādi atliekot
projekta īstenošanas sākšanu.
Ja cilvēks strādā ar ES fondiem un ir sagatavojis ne vienu vien
projektu, šīs nepilnības jau laikus var novērst – sniedzot atsevišķās
projektu sadaļās plašāku informāciju, nekā to pieprasa projekta
veidlapa. Bet, ja projektu raksta uzņēmums pats un dara to pirmo reizi,
ir liela varbūtība, ka informācija veidlapā tiks atzīta par
nepietiekamu. Šīs nepilnības tiek identificētas un labotas gandrīz ik
dienu, bet tās joprojām pastāv, savā līdzšinējā darbībā novērojis
konsultants. Reizēm arī, projektu vērtētājam cenšoties iedziļināties un
izprast katru projektu, tiek pāršauts pār strīpu, un daudzi uzņēmumiem
negatīvie lēmumi kļūst subjektīvi un nesaprotami.
Piemēram, vērtētājs var uzrakstīt vienu teikumu, ka izdevumi nav
pamatoti, un projekts uzreiz tiek noraidīts. Kā piemērs tiek minēts
viens gadījums LIAA ES fondu programmā Atbalsts jaunu produktu un
tehnoloģiju izstrādei, kurā kopumā no 291 projekta 157 projekti tika
noraidīti – par to, ka izdevumi esot nepamatoti, savukārt pārējiem
projektiem tika izvirzīti papildu nosacījumi. Gandrīz nevienā
negatīvajā lēmumā LIAA nenorādīja, cik un kādiem būtu jābūt patiesajiem
izdevumiem. Vienkārši projekti tika noraidīti bez vērtēšanas konkursā.
„Faktiski konkurss nav noticis. Vai patiesi vairāk nekā puse projektu,
tostarp daudzi respektabli uzņēmumi, ir uzpūtuši izmaksas un citi
neprot aizpildīt veidlapas? Šķiet – kaut kas nav bijis kārtībā ar pašu
vērtēšanu,” norāda A. Blumbergs.
Ārēji piesaistītie eksperti projektu novērtēšanai bieži vien
nav valsts amatpersonas, un neviens īpaši nepārbauda, vai ārējais
eksperts ir vai nav saistīts ar izvērtējamo uzņēmumu un tā projektu,
tāpēc pastāv risks, ka šeit valda draugu un paziņu princips vai
simpātiju un antipātiju princips – savējos atbalstām un pieveram acis,
bet svešos – nē. Tāpat ir iespēja kādam ielikt kloķi,
nenoliedz konsultants, pieļaujot, ka, iespējams, šie ārējie eksperti,
sniedzot savus atzinumus, nevēlas noraidīt projektu, bet viņu viedokļu
dēļ iespējams projektu uzreiz noraidīt. „Reizēm gadās, ka vienam
projektam, kurš ir apstiprināts, tiek lūgts informāciju precizēt, kaut
gan cits projekts līdzīgā situācijā uzreiz tiek noraidīts,” norāda A.
Blumbergs.
Tāpat var gadīties, ka, balstoties uz projektā minēto
informāciju, vērtētājs pieredzes trūkuma dēļ izdara pilnīgi aplamus
pieņēmumus un secinājumus. Galvenais šo kļūdu un nepilnību cēlonis
konsultanta skatījumā ir nepareizi pieņemtie lēmumi un uzstādījumi
tieši projektu vērtēšanas nodaļās un departamentu vadībā. Ja vērtēšanas
nodaļu un departamenta vadītāji dod nepareizus signālus un norādījumus
parastajam vērtētājam vai piesaistītajam ārējam ekspertam, tad
rezultāti ir tādi, kādi ir.
Pēc A. Blumberga pieredzes, projektu vērtēšanas laikā ir nepieciešama
pacietība. Un, kaut šķiet, ka valsts iestādes uzdotie papildu jautājumi
ir netaisni vai muļķīgi un ka kāds tīši bremzē projektu, svarīgākais ir
iet uz priekšu un neapstāties.
Līguma slēgšana ar atbildīgo iestādi uzņēmumam faktiski garantēs ES
fondu saņemšanu, ja uzņēmums ievēros visus līguma nosacījumus. Bieži
gadās, ka pēc pozitīvā lēmuma pieņemšanas ir jāgaida līdz pat diviem
mēnešiem, kamēr līgums tiek sagatavots un noslēgts. Domājot par
turpmāku administratīvā sloga mazināšanu, šo laiku būtu jācenšas
maksimāli saīsināt, piemēram, līdz vienai nedēļai, jo visi līgumi ir
vienādi, mainās tikai rekvizīti un atsevišķi formulējumi.
Savukārt, ja projektā gadās kādas izmaiņas, par tām vienmēr ir laikus
jāinformē valsts iestāde un jāgaida atbilde. Vidēji tas aizņem vienu
mēnesi, dažreiz ilgāk, un tas jāņem vērā. Nākotnē būtu ieteicams šo
komunikāciju optimizēt un komunikāciju elektroniskā formā uzskatīt par
oficiālu komunikāciju. Būtu arī jāpārskata, vai patiešām jebkāda sīkuma
dēļ ir jāinformē valsts iestāde un jāveic grozījumi līgumā. Daudz kas
būs atkarīgs no Tieslietu ministrijas lēmumiem, kurai gan šobrīd ir
daudz citu aktualitāšu. Tāpēc uzņēmumiem jāsamierinās un pašiem jābūt
maksimāli uzmanīgiem.
Uzziņai: interneta resursi par ES fondiem
www.liaa.gov.lv
www.lad.gov.lv
http://esfondi.bema.gov.lv
http://www.eeagrants.lv
http://europa.eu/index_lv.htm
www.altum.lv
www.lga.lv
http://eib.europa.eu/
www.lvca.lv
www.esfondi.lv
www.ent.lv
Informācijas avots:
Jānis Bagātais, LETA, "Kapitāls"