Nevar būt lēta un labas kvalitātes produkcija. Mēs Čehijā cenšamies parādīt, ka varam izturēt konkurenci. izdrukāt

2000. gada 20. oktobris, piektdiena

Ja jums tiek piedāvāta Ķīnā vai Indijā ražotā prece, tad vispārējs priekšstats par to ir ka tā būs pietiekoši lēta, taču ne vienmēr ir pārliecība par tās kvalitāti. Šīs valstis konkurē savā starpā, taču abas vēlas saglabāt imidžu par lētu preču piegādātājiem. Tomēr nevienam nav šaubu par to, ka labi Franču vīni, Holandes sieri vai Beļģijas šokolādes maksā dārgi. Šie produkti ir pazīstami un iecienīti un pircējs tos iegādājas neskatoties uz cenu.

Ja atskatamies Latvijas vēsturē, tad, piemēram, bieži pieminētajam pirmskara Latvijā ražotjam sviestam vai bekonam bija tik pat laba reputācija. Vēlāk, Padomju laikā daudziem Latvijā ražotajiem produktiem bija labs imidž un liels pieprasījums PSRS tirgū. Latvijas Balzāmu, Laimas konfektes, šprotes, vairākus piena un gaļas izstrādājumus pazina un pieprasīja pircēji.

Tomēr jāatzīst, ka Eiropas un pasaules tirgū ar Latvijas vārdu šodien atkal mums ir jāienāk no jauna. Kāds imidž ir tur šobrīd par Latvijā ražotajām precem un kādu mēs to gribam veidot nākotnē? Visbiežāk mūsu produkciju nepazīst vispār un uzdod piemēram tādus jautājumus: Vai jūsu piena konservi ir tikpat garšigi un kvalitatīvi kā Nestles? Vai jūsu sardīnes ir līdzīgas Marokko? Vai jūsu sviests tāds pats kā Skandināviem? To lielā mērā var attiecināt arī uz Čehijas pircēju, lai gan šeit vispazīstamākais produkts un ar labu reputāciju ir Latviā ražotie zivju konservi.

Pēdējā laikā pieaug Latvijas firmu aktivitātes Čehijā, kā arī visā Centrāleiropas reģionā ar eventuālo centru Prāgā, sakarā ar to aiziešanu no Krievijas un jauna tirgus meklējumiem. Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2000.gada 7 mēnešos ar Čehiju sasniedza 15,8 milj. Ls vai 0,9% no apgrozījuma kopapjoma. Latvija importēja no Čehijas preces par 13,1 milj. Ls, bet exportēja tikai par 2,7 milj. Ls. Svarīgākās preces eksportā uz Čehiju šajā laikā bija koksne un tās izstrādājumi un pārtikas rūpniecības produkti, pieaugot attiecīgi par 146% un 182% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Jāpiebilst, kā pārtikas ražotāji pievērsās Čehijas tirgum pēc krīzes Krievijā un liekas ka visai veiksmīgi, jo līdz šim gadam pārtikas produkti gandrīz vai vispār netika eksportēti uz šo valsti. Neskatoties uz šo pozitīvo rādītāju, Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Čehiju bija negatīva gan 1999.gada 7 mēnešos, gan 2000.gada 7 mēnešos atbilstoši –9,7 milj. Ls un –10,5 milj. Ls. Šie skaitļi liecina par to, ka Latvijas ekonomiskajām un biznesa struktūrām jāpievērš daudz lielāka uzmanība eksporta veicināšanai uz Čehiju, lai uzlabotu ārējās tirdzniecības bilances rādītājus un veicinātu savas valsts attīstību.

Tālab, LR Ārlietu ministra oficiālās vizītes laikā Čehijas Republikā tika rīkotas biznesa dienas. Viens no pasākumiem šo dienu ietvaros bija Latvijā ražoto produktu prezentācija-degustācija, kurā piedalījās šādi uzņemumi: A/S Latvijas Balzāms un A/S Pallada ar alkohola izstrādājumiem, SIA CIDO Pārtikas grupa ar bezalkoholiskiem dzērieniem un dažadiem konserviem, A/S Staburadze ar konditorijas izstradājumiem, A/S Rīgas Miesnieks ar  gaļas izstrādājumiem,  A/S Salacgrīva-95 ar zivju konserviem, A/S Dobele ar svecēm, A/S Spodrība ar apavu krēmu un SIA Liepājas Sērkociņi ar dažāda veida sērkociņiem. Praktisko pasākuma organizēšanu uzņēmās Latvijas Republikas vēstniecība Čehijas Republikā sadarbībā ar SIA Eiro Projekti un Latvijas Attīstības Aģentūru.

No Čehijas puses tika aicināti diezgan mērķtiecīgi atlasīti lielveikalu, vairumtirdzniecības bāžu un eksporta-importa firmu pārstāvji. Pasākumā piedalījās 27 pārstāvji no 22 čehu uzņēmumiem, tieši tie kuri iepērk un izplata vai tirgo prezentācija-degustācijā izstādītās preces. Saldumu importa firmas RIGASO pārstāvis Antonin Cibulka (šis uzņēmums ir Laimas konfekšu oficiālais izplatītājs Čehijas Republikā) pasākuma laikā teica, ka Staburadzes kvalitāte tagad ir skaidra, galvenais ir vienoties par cenām. Viņš domā ka dažus produktus pamēģinās piedāvāt tirgū. Tāpat arī Sauliusam Bazeulčiusam no Tirdzniecības aģentūras A/S BALTAXIA ir jau stabila sadarbība ar Salacgrīvu-95. Tiek plānoti un tika pārrunāti jauni produkcijas iepirkumi. Toties Anežka Šolkova ANES importa-eksporta firmas direktore (firmai jau ir 10 gadu pieredze vairumtirdzniecībā ar sulām) teica ka viņai šī ir pirmā saskarsme ar Latvijas produktiem un ļoti atzinīgi izteicās par to kvalitāti un īpaši par iepakojumu. Viņa domā ka CIDO produkcijai ir lielas iespējas Čehijas tirgū. Jiri Choteborsky un Jiri Skalicky no SIA SINGA ļoti ieinteresējās par CIDO ražotajām mērcēm un ievārījumiem un uzaicināja CIDO pārstāvjus no Rīgas apmeklēt viņu uzņēmumu Prāgā. Viņu uzņemums nodarbojas ar ketčupu, mērču, gatavo ēdienu un pārtikas konservu importu. Plus Discount firmas Importa assistentu Jirži Švarcsu interesēja vairāki Latvijā ražotie produkti, to starpā pirms Ziemassvētkiem protams Dobeles ražotās Adventes vainagu sveces. Bet Jitka Madrova, M.P.K. firmas direktore kas nodarbojas tikai ar pamatā zviedru sērkociņu tirdzniecību grib atrast līdzvērtīgas kvalītātes un izdevīgākas cenas pie Liepājas šērkociņu ražotājiem. Interesanta likās čehu importa-eksporta firmas Africa Trade House līdzdalība un interese par alkoholiskajiem dzērieniem un sulām no Latvijas. Šis uzņēmums nodarbojas ar produktu iepirkšanu un dažkārt valsts pasūtījuma izpildi Zimbabve un Dienvidāfrikas valstīm.

Kā tad veicās sarunās? Uz to vislabāk var atbildēt Gunta Graudiņa par Staburadzes, Agris Treijs par Salacgrīvas-95, Andris un Inese Treimaņi par Dobeles, Mārīte Kirilka un Skaidrīte Bethere par Spodrības, kā arī mēs Jurijs Pogrebņaks no Latvijas vēstniecības un Lidija Škoļnija, Paulino Fernandes Duarte un Ruslans Škoļnijs no Eiro Projektiem, kas savukārt prezentēja, atbildēja uz jautājumiem un uzklausīja komentārus par Latvijas Balzāma, Palladas, CIDO, Liepājas Sērkociņu un Rīgas Miesnieka ražojumiem. Agris Treijs: “Es domāju ka pasākums ir izdevies, interese bija vairākiem potenciālajiem pircējiem. Domāju, ka vismaz pāris kontraktus noslēgsim. Galvenais, lai cilvēki saprastu, ka nevar būt lēta un kvalitatīva produkcija. Mēs cenšamies parādīt, ka varam izturēt konkurenci.” Inese Treimane: “Par to vai sanāks tirgus Čehijā ir grūti pateikt. Tā ir vienkārši iepazīšanās gan viņiem ar mums, gan mums ar saviem klientiem. Vispirms jau jāparāda vairāk ko mēs ražojam un tad jau redzēs.” Gunta Graudiņa: “RIGASO izrādīja interesi par mūsu  produkciju, īpaši par Jubilejas, Selga, Cirks cepumiem un vafeļu tortēm. Pēc degustācijas norunājām sarakstīties. Grūti bija tāpēc, ka vēl vēl nezinam kāds šeit ir patērētājs, ko viņš vēlas. Šodien pēc pašu iniciatīvas apmeklēsim dažus lielveikalus, kā Julius Meinl, Delvita, lai redzētu kāda produkcija tur tiek tirgota.”

Kādi tad ir kopējie secinājumi pēc mēģinājuma parādīt sevi čehiem? Jāsaka, ka Latvijas pārtikas un dzērienu ražošanas uzņēmumiem ienākt Čehijas tirgū nebūs viegli cenu dēļ, jo Latvijas produktiem ir salīdzinoši augsta pašizmaksa, bet Čehijā daži produkti maksā lētāk nekā Latvijā. Čehijas iedzīvotāju lielais vairākums ir orientēti uz lētākiem produktiem un viņus grūti novirzīt uz dārgākiem, toties kvalitatīvākiem. Jāpiebilst, ka Prāga tiek pielīdzīnāta Holandes provinču dzīves līmenim. Šeit plaši tiek tirgoti kaimiņvalstu Vācijas un Austrijas salīdzinoši dargie produkti. Tas nozīmē, ka var atrast pircējus arī dārgai, bet ļoti labas kvalitātes precei. Daudzi prezentācijā-degustācija izsstādītie produkti patika potenciālajiem pircējiem pēc izskata un kvalitātes. Īpaši tika atzīmēts vairāku produktu skaists noformējums. Vislielākā interese bija par CIDO sulam kas ir gatavotas nepielietojot konservantus. Tika ieteikts griezties pēc bio-produkta sertifikāta, tad gan nebūtu grūti šo produktu tirgot par piedāvāto cenu. Uzņēmējiem būs jāvienojas ne tikai par cenām, bet arī par maksāšanas un piegādes nosacījumiem. Čehijas uzņēmumi vēlas atlikto maksājumu par iepirktajiem produktiem pat lidz 60 dienām. Skaidrs ir arī tas, ka jāmaina Čehijā izveidojies kopējais priekšstats par salīdzinoši lētu Latvijas preci, jānāk un jānostiprinās Čehijas tirgū kā diezgan dārgas, taču ļoti labas kvalitātes produktu piegādātājiem. Jābūt gataviem izdarīt pieklājīgus ieguldījumus produtu reklāmas pasākumos.
 
Kāds tad ir šī pasākuma rezultāts? Par to šobrīd spriest ir pāragri, taču viennozīmīgi ir skaidrs tas, ka prezentācijas-degustācijas dalībnieki jau ir iepazīstinājuši ar sevi potenciālos pircējus un ir ieinteresējuši tos par saviem produktiem. Katrs Latvijas uzņēmums pasākuma rezultātā ieguva no 4 līdz 13 potenciālo partneru kontaktpersonas, kontaktinformāciju un īsu aprakstu par to uzņēmumu, kas ir izrādījis interesi par vienu vai otru produktu. Tālākais atkarīgs no tā, kā pats uzņēmums darbosies uz priekšu, nepazaudējot šī pasākuma radīto iespēju ienākt Čehijas tirgū.


Lidija Škoļnija
SIA Eiro Projekti direktore
LR vēstniecības Čehijas Republikā līgumdarbiniece
Latvijas Attīstības Aģentūras pārstāve Čehijas Republikā
Telefons: + 420 602 857198
E-pasts: lidija@europrojects.org