LTRK sagatavojusi priekšlikumus uzņēmumu likviditātes uzlabošanai un eksporta veicināšanai izdrukāt

2009. gada 29. janvāris, ceturtdiena

Plāna pirmā redakcija šodien tika prezentēta premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC), ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam (TP), Rīgas domes mēram Jānim Birkam (TB/LNNK), banku pārstāvjiem un uzņēmējiem.

Pēc prezentācijas LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende žurnālistiem pauda pārliecību, ka šodien notikusī tikšanās ar Godmani bijusi ļoti konstruktīva, jo beidzot abas puses - valdība un uzņēmēji - sākušas ieklausīties viens otrā.

Ņemot vērā, ka plāns patlaban ir izstrādes un apspriešanas stadijā, viņa aicināja visas asociācijas un uzņēmējus tuvākās divas nedēļas aktīvi iesūtīt savus priekšlikumus plāna uzlabošanai. Februāra laikā plānots sagatavot un prezentēt plāna galīgo redakciju valdībai un pēc tam patstāvīgi kontrolēt priekšlikumu iestrādāšanu valsts un pašvaldību dokumentos.

"Pēc trīs nedēļām mums ir paredzēts ekonomikas forums, lai vienotos par kopējo ekonomikas stimulēšanas plānu un kopā to arī izpildītu," uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētāja.

Pagaidām Jaunzeme-Grende neatbildēja, cik varētu izmaksāt plāna iedzīvināšana, norādot, ka tas tiks aprēķināts tuvāko divu nedēļu laikā. Savukārt SIA "EUROPROJECTS" valdes priekšsēdētāja Lidija Škoļnija uzsvēra, ka, piemēram, Eiropas Savienības fondu apguves jomā nepieciešamie uzlabojumi neprasa materiālus ieguldījumus, bet gan fondu administrētāju apvienošanu un optimizāciju.

Lai uzlabotu uzņēmumu likviditāti, LTRK plānā rosināts mainīt pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību, atsakoties no tādiem maksājumiem, kas pēc ekonomiskās būtības ir uzņēmumu kredīts valstij.

Tāpat rosināts izveidot krīzes situācijai atbilstošus uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu un investīciju finansējuma mehānismus, to izveidē balstoties uz valsts un komercbanku sadarbību, veidojot tādas uzņēmēju finansēšanas programmas, kurās bankas būtu spējīgas un motivētas meklēt iespējas kreditēt.

Plānā tiek aicināts izveidot kompleksu eksporta atbalsta finanšu instrumentu sistēmu eksporta kredītu apdrošināšanas un garantiju veidā, kas ļautu būtiski uzlabot eksporta darbības rentabilitāti.

LTRK priekšlikumos uzsvērts, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk atsākt Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) garantiju izsniegšanu, lai uzņēmumi varētu saņemt kredītlīdzekļus no komercbankām pret šo nodrošinājumu.

Vienlaikus ieteikts pārskatīt un pārveidot ES fondu atbalsta programmas atbilstoši pašreizējai ekonomiskai situācijai, priekšroku dodot ekonomiku stimulējošiem pasākumiem un aktivitātēm.

Aicināts izveidot efektīvu, vienotu, vienkāršu un lētu ES struktūrfondu vadības un tiesību aktu pieņemšanas un to izpildes uzraudzības sistēmu, kā arī maksimāli vienkāršot ES fondu atbalsta saņemšanu.

Uzņēmēji plānā iekļāvuši priekšlikumu ierobežot publiskā sektora izdevumus, kas nepārsniegtu 20% no iekšzemes kopprodukta un 10% no budžeta. Tāpat ieteikts paaugstināt valsts pārvaldes lietderību.

Kā ziņots, ar iniciatīvu izstrādāt ekonomikas stimulēšanas plānu LTRK nāca klajā aizvadītā gada decembra vidū, atsaucoties uz komunikācijas un informācijas trūkumu no valdības puses, kā arī saistībā ar to, ka Latvijas valdības apstiprinātajā ekonomikas stabilizācijas un attīstības programmā nepietiekama uzmanība pievērsta ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

LTRK uzskata, ka šā brīža ekonomisko problēmu risināšanas galvenais priekšnoteikums ir konstruktīvs dialogs starp valdību un uzņēmējiem. LTRK piedāvā izmantot LTRK biedru - Latvijas uzņēmēju - pieredzi un intelektuālo potenciālu.

LTRK ir visu Latvijas teritoriju aptveroša dažādu nozaru Latvijas uzņēmumu apvienība, kura, balstoties uz tirdzniecības un rūpniecības kameru darbības pasaules praksi, veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un sniedzot uzņēmējdarbību veicinošus pakalpojumus.

 

Informācijas avots: www.delfi.lv