Internets — zem likuma zīmes izdrukāt

2006. gada 09. oktobris, pirmdiena

E–vides attīstība, paverot daudzas jaunas iespējas, liek aktīvāk strādāt arī juristu prātiem. Pilsētas tirgus laukums viduslaikos — šādus vārdus šodienas elektroniskās vides (e–vides) raksturošanai izmanto zvērināts advokāts Jānis Bordāns. "Pārdošanai tiek piedāvāts jebkas, bet ir ļoti sliktas garantijas, ka, rīkojoties neuzmanīgi, nekļūsiet par blēža vai vienkārši laupītāja upuri. Kārtības sargi tirgū ienāk reti, diez vai viens pats noķersiet zagli un vēl arī nodrošināsiet pierādījumus, kam varēs noticēt tiesnesis," savu viedokli skaidro speciālists.

Likums arī e–vidē Kā liecina speciālistu teiktais, viens no pamatjautājumiem attiecībā uz elektroniskās vides juridisko pusi ir saistīts ar to, vai arī šajā virtuālajā pasaulē ir tādi paši likumi, kā realitātē. J.Bordāns skaidro, ka sociālās attiecības e–vidē zināmā mērā atšķiras tikai to fiziskās izpausmes veidā, proti, informācijas apmaiņa notiek ar elektronisku signālu pārraidi, tādējādi tā ir relatīvi anonīma, ātra, viegli iegūstama un kopējama. "Taču no tiesību viedokļa Latvijā neviens nav atbrīvots no pienākuma ievērot likumus, veicot jebkādas darbības elektroniskā vidē," uzsver speciālists. Pēc viņa teiktā, uzskats par, piemēram, interneta vides pastāvēšanu "ārpus likuma", ir pamatots vienīgi tiktāl, ciktāl ir runa par valsts iespēju vai nespēju kontrolēt likumu ievērošanu.

Latvijā ir virkne likumu, kas attiecas uz darbībām e—vidē, — tostarp Civillikums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Elektronisko dokumentu likums, Fizisko personu datu aizsardzības likums, Reklāmas likums un vairāki citi normatīvie akti. Saistībā ar e–vidi rodas arvien vairāk tādu jomu, kurām nav specifiska tiesiskā regulējuma, tāpēc bieži vien ir nepieciešamība adaptēt esošos tiesību principus, uzskata J.Bordāns.

Savukārt advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri pārstāve Sandija Novicka teic, ka e–vide, kas kļuvusi par elektronisko papildinājumu vai pat alternatīvu reālajai videi, arvien aktīvāk ietekmē arī tiesisko vidi. Tiesisko darījumu noslēgšanas, grozīšanas, atcelšanas un izpildīšanas tradicionālie noteikumi tiek pielāgoti modernajai elektroniskajai formai.Jaunalksnes lieta

Tomēr līdz ar e–vides iespēju attīstību juristu redzeslokā parādās arī jaunas problēmas. Kā svarīgākos jautājumus speciālisti nosauc intelektuālā īpašuma aizsardzību, datu aizsardzību, fizisku drošību, tiesības iegūt informāciju, tiesības nesaņemt nevēlamu informāciju jeb tā saucamos spamus, kā arī cilvēktiesību aizsardzību e–vidē. J.Bordāns, kas lielu uzmanību pievērsis intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem, atgādina, ka elektroniski ir atrodams neierobežots daudzums visdažādākās kvalitātes informācijas un tā ir viegli izmantojama, tomēr pašam arī jākontrolē, ko un kādā veidā drīkst izmanot. "Bieži vien var atklāties, ka darbības, kuras tiek veiktas, izmantojot svešu informāciju, tātad — svešu īpašumu, izrādās nelikumīgas un tiek sodītas atbilstoši likumam, pat krimināli," skaidro speciālists. Neuzmanība, bezrūpība vai ar informācijas sistēmu drošību saistītu noteikumu neievērošana var radīt arī informācijas zādzības un krāpniecības. J.Bordāns stāsta, ka Latvijā un pasaulē starp bieži sastopamiem pārkāpumiem e–vidē ir nelegālas programmatūras lietošana, datu bāzu neatļauta kopēšana, patvaļīga piekļuve datorsistēmām, dažādu veidu krāpniecība un nelikumīga svešu datu izmantošana mantkārīgos nolūkos, pārkāpumi cilvēktiesību jomā. Kā piemēru speciālists min plašsaziņas līdzekļos izskanējušo žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu publiskošanas gadījumu. Viņš uzskata, ka tika publiskotas ne vien ar darbu, bet arī ar privāto dzīvi saistītas sarunas, un tā jau ir goda un cieņas aizskaršanas joma. Uz cilvēktiesību pārkāpumiem var attiekties arī pornogrāfisku materiālu publicēšana.

Būtisks e–paraksts

Viena no būtiskām e–vides sastāvdaļām ir elektroniskā komercija (e–komercija). S.Novicka skaidro, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums e–komercijas darījumiem, kuros viena puse ir patērētājs, nosaka īpašu līguma tipu — distances līgumu. Distances līguma īpatnība ir tā, ka patērētājam ir piešķirtas atteikuma tiesības, bet papildu tam patērētājs bauda visas citas likumā noteiktās tiesības, kā arī pienākumus. Tāpat, iesaistoties e–komercijā, pusēm svarīgi apzināties, kādus pierādījumus tās var izmantot tiesā, ja radīsies strīds, ko sarunu ceļā neizdodas atrisināt. Ņemot vērā Civilprocesa likuma normas, kā arī Elektronisko dokumentu likuma normas, tiesām nav pamata nevērtēt elektroniskos dokumentus, kuri ir apstiprināti ar sertificētas publiskas institūcijas izsniegtu drošu elektronisko parakstu. Tāpat saskaņā ar likumu tiesas nevar atteikties izvērtēt elektronisku dokumentu tikai tāpēc, ka tas ir elektronisks dokuments un tam nav droša paraksta. "Tomēr, ja kāda no pusēm izteiks šaubas par šāda dokumenta satura autentiskumu un integritāti, visdrīzāk, tiesas to neizmantos kā pierādīšanas līdzekli," saka speciāliste. Labākā garantija, lai izmantotu visas citādi lieliskās e–vides iespējas, ir maksimāli ievērot likumus un iesaistīties jebkādos darījumos tikai ar uzticamām personām un firmām, secina J.Bordāns

 

Informācijas avots: www.diena.lv  Autors: Elizabete Rutule