E–komercija piesaista pircējus izdrukāt

2003. gada 28. augusts, ceturtdiena

Latvijā pēdējos gados ievērojami auguši iedzīvotāju tēriņi internetā. Ekonomiskais pamatojums — lētāk Informācijas tehnoloģiju straujā attīstība pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusi cilvēku dzīvesveidu, kā rezultātā aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju sāk izmantot visas pasaules datoru tīmekļa sniegtās iespējas, tērējot savus līdzekļus kādā no 50 Latvijas interneta veikaliem.

Iedzīvotāju interesi par internetā atrodamajām precēm apliecina arī vidēji 37,5% liels ikgadējs tēriņu pieaugums, kas šogad, pēc Latvijas Interneta asociācijas aplēsēm, sasniegs gandrīz pusmiljonu latu, bet 2005.gadā — jau vienu miljonu latu. Tomēr kā būtiskāko šķērsli interneta veikalu straujākai attīstībai Latvijā elektroniskā tirgus dalībnieki uzskata uzticības trūkumu elektroniskajiem veikaliem un līdzšinējās tradīcijas — vēlmi preci veikalā aptaustīt un, pārdevējam acīs skatoties, samaksāt par to. Paradoksāli, bet skepsi cilvēkos rada arī interneta veikalu preču salīdzinoši zemākās cenas. Izskaidrojums zemajām cenām ir vienkāršs: elektroniskā komercija samazināja komercdarbības pastāvīgās izmaksas — nav jāīrē dārgas veikala telpas pilsētu centrā, un nav jāalgo pārdevēji.

Interneta veikalu Euroshop un Shop24 apkalpotājas SIA B2C informācijas tehnoloģiju departamenta vadītājs Valters Preimanis Dienai atklāja, ka interneta veikalos preču uzcenojumi svārstās no 5 līdz 10%, bet parastajos veikalos, piemēram, Rīgā, uzcenojums ir 1—30%. Ekonomikas ministrijas eksperti uzskata, ka elektroniskā komercija zemo izmaksu dēļ ievērojami palielina visu to tirgus dalībnieku konkurences priekšrocības, kas ir gatavi izmantot jaunās komercdarbības metodes un tehnoloģijas.

Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu attīstība Latvijā un to radīto iespēju efektīva izmantošana var būtiski palielināt Latvijas ekonomisko izaugsmi. Ekonomisti norāda, ka interneta loma mūsdienu ekonomiskajos procesos salīdzināma ar efektu, kādu savulaik radīja elektroenerģijas un dzelzceļa parādīšanās. Augsta līmeņa klientu apkalpošana Interneta veikalu priekšrocība ir arī informācijas daudzums, ko par katru preci klients var gūt, turklāt prece tiek piegādāta klientam tieši mājās, stāsta interneta veikala 1a.lv direktors Mareks Zuika.

Preču klāsts Latvijas interneta veikalos ir plašs (iespējams iegādāties apavus, biļetes uz koncertiem, tehniku, sporta preces, kosmētiku, rotaļlietas, suvenīrus, ziedus un daudz ko citu), un pārdevējs parastā veikalā par šādu sortimentu nevarētu sniegt detalizētu informāciju. Turpretī interneta veikalā par katru preci atrodama salīdzinoši vispusīga informācija, priekšrocības klāsta M.Zuika. Trūkums pircējam, pēc elektronisko veikalu uzturētāju domām, ir tas, ka vēlamo preci nevar aptaustīt. Latvijas Interneta asociācijas vadītāja Ina Gudele Dienai atzina, ka cilvēki bieži veikalos klātienē mēdz izpētīt preci, kuru vēlāk iegādājas internetā, jo tur prece lētāka. Pagaidām gan interneta veikali nepiedāvā iegādāties pārtikas un higiēnas preces, jo nav tik liela pircēju aktivitāte. Arī Latvijas komercbankas un kredītiestādes iesaistās interneta veikalu biznesā, piedāvājot līzingu un kredītu pakalpojumus, ja cilvēks vēlas iegādāties kādu preci, bet viņam nepietiek līdzekļu. Gandrīz katrā interneta veikalā atrodamas norādes, kā preces iegūt, maksājot, piemēram, 20 latu mēnesī. Procentu uzcenojums beigās sakrājas diezgan ievērojams, tomēr ikmēneša maksa ir neliela.

Ierasto tirdzniecību neapsteigs
Neraugoties uz daudzajām priekšrocībām, tirdzniecība internetā tuvāko 20 gadu laikā Latvijā ierasto tirdzniecību neapsteigs, piesardzīgi prognozē V.Preimanis. Tirgotāji Dienai vaļsirdīgi atzīst, ka tirdzniecība gan sokas, taču internetā veikto pirkumu īpatsvars kopējā iedzīvotāju pirkumu bilancē ir mazs. Saskaņā ar Forrester Research pētījumu pasaulē kopumā 2004.gadā 8,6% līdzekļu jeb 6,79 triljoni ASV dolāru tiks tērēti pirkumiem internetā. Amerikāņi internetā tērē 13,3% no kopējo pirkumu summas, bet visvairāk internetā iepērkas Austrālijas, Korejas un Taivānas iedzīvotāji — 16,4%. Rietumeiropā iedzīvotāji ir konservatīvāki un tikai 6% no pirkumu kopsummas nonāk interneta veikalu rīcībā. Baltijas valstīs lielākais potenciāls interneta veikalu izaugsmei ir Igaunijā, jo 45% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju lieto internetu, bet Latvijā un Lietuvā — tikai attiecīgi 26% un 23%. Tātad Latvijā elektronisko veikalu var apmeklēt ceturtā daļa pirktspējīgāko iedzīvotāju.

 

Informācijas avots: www.diena.lv