"Dienas Bizness" Konsultantiem darba pietiek izdrukāt

2007. gada 29. novembris, ceturtdiena

Konsultanti Eiropas Savienības finansējuma apguvei ir pieprasīti par spīti šī gada nelielajam "atvērto" projektu skaitam. (Anda Asere)

Tas laiks, kad daži riskēja un vairākums uz to skatījās no malas, ir pagājis. Tie, kuri riskēja, arī ieguva ES finansējumu. Uzņēmēji redz, ka citas firmas ir realizējušas labas idejas un arī vēlas darīt ko līdzīgu, taču ir mainījies plānošanas periods un arī programmas un prioritātes ir citas. "Es nesaku, ka sliktas, taču nesaku arī, ka labas no uzņēmēju viedokļa. Tiešā atbalsta aktivitāšu uzņēmumiem, kuriem to vajadzētu, lai spētu konkurēt, ir mazāk. Pēdējā laikā nākas atteikt daudziem uzņēmējiem, kas interesējas par ES fondiem, īpaši tiem, kas no Rīgas, jo jaunajā plānošanas posmā lielākai daļai no investīciju aktivitātēm nekas nepienākas. Protams visi var celt savu darbinieku kvalifikāciju, bet mazie un vidējie uzņēmumi var braukt uz starptautiskām izstādēm un tirdzniecības misijām." norāda Lidija Škoļnija, SIA EUROPROJECTS valdes priekšsēdētāja. Tomēr visvairāk uzņēmumi grib iegūt finansējumu ražošanas modernizācijai, infrastruktūrai, vadības sistēmu modernizācijai, izmantojot jaunās tehnoloģijas, pat pievadceļiem utt.

Interese aug

Šogad valdība izstrādāja dokumentus jaunajam ES plānošanas periodam, un līdz ar to konkursi uz jaunām aktivitātēm šajā gadā netika sludināti. T omēr, par spīti tam, šogad klientu interese par fondiem ir stipri pieaugusi, taču pašlaik maz ko varam piedāvāt, teic L. Škoļnija.

Taču Sandra Priede, SIA DEA Baltika valdes locekle, saka, ka nevarētu teikt, ka interese būtu pieaugusi. Interese par konsultācijām pieaug tad, kad ir vairāk atvērtu programmu un ir aktuāli nodošanas termiņi. Pašlaik esot klusuma periods jaunu klientu vidū, jo nav , ko piedāvāt.

Neizpratne rodas saistībā ar to, ka mainās programmas un nosacījumi. Cilvēki tikko bija pieraduši pie iepriekšējiem nosacījumiem, tagad tie mainās.

Kopumā pieejamā summa esot lielāka kā iepriekš, taču reālā summa, ko var saņemt viens uzņēmējs, ir mazāka, saka S. Priede.

Ne vienmēr ir vērts

2006. gadā bija daudz atvērtu programmu, taču šogad praktiski tikai līdzfinansējumi, lai piedalītos starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās - tas saistīts ar plānošanas periodu maiņu. "Taču 2008. būs projektu gads. Es ieteiktu uzņēmējiem izmantot iespēju ES naudas piesaistei, tomēr arī parēķināt, vai tas ir ekonomiski izdevīgi. L. Škoļnija norāda, ka daži no viņas vadītā uzņēmuma klientiem ir sapratuši, ka no biznesa viedokļa atsevišķos projektos izdevīgāk ņemt bankas kredītu - vienkāršāka procedūra, ātrāk var realizēt savu preci vai pakalpojumu un skaidrāk var apzināties naudas iegūšanas termiņus.

Pārāk sarežģīti

"Jāsaka, ka procedūra, kas pašlaik izveidota Latvijā, ir pārāk sarežģīta. Man gribētos vēlēt dokumentu izstrādātājiem mēģināt projektu pieteikšanas un atskaitīšanās procesu padarīt vienkāršāku, vairāk uzticoties pieteicējiem." saka L. Škoļnija.

Pašlaik projektiem esot tādas atskaites, ko grūti savienot ar lietotajām grāmatvedības sistēmām, un tas patērē milzīgus cilvēku un laika resursus ne vien uzņēmējiem, bet arī institūcijām, kas kontrolē un vada ES fondu ieviešanu.

ES fondu līdzekļi ir atbalsts jebkuram uzņēmumam, taču pie darba resursu trūkuma valstī vajadzētu optimizēt procedūras tā, lai ar mazāku piepūli sasniegtu lielāku efektu. "ES regulas ir jāpilda, bet nevajadzētu pārcensties un pārlieku sarežģīt." saka L. Škoļnija.

Konsultantu pieredze

S. Priede saka, ka uzņēmēji ir priecīgi, ka kāds visus dokumentus sagatavo viņu vietā un pats ga;venais - pareizi. Speciālistes ir visai skeptiskas, spriežot par to, vai uzņēmumi paši var tikt galā ar projektu sagatavošanu. L. Škoļnija to salīdzina ar ābolu audzēšanu, bet S. Priede - ar uzņēmuma Jaungada ballītes rīkošanu, kas vislabāk izdodas cilvēkam, kurš to pieprot. Tas esot ekonomiski neizdevīgi, jo uz nezināmi ilgu laiku (lielākiem projektiem pat uz diviem gadiem) jāalgo darbinieks, kurš darbojas ar projekta lietām un tajā laikā nevar darīt citus darbus.

L. Škoļnija saka, ka reti kurš pieteicējs pats ar visiem saisītajiem dokumentiem ir iepazinies: "Es ieteiktu uzticēties konsultantiem un meklēt zinošus ar pieredzi. Taču es nesaku, ka nav jādod iespēja jaunajiem konsultāciju uzņēmumiem, bet jāzina, kādi eksperti aiz tā stāv."

Tas, vai uzņēmums pats var tikt galā ar naudas piesaisti, esot atkarīgs no uzņēmuma lieluma, kapacitātes un ekspertiem. Ja uzņēmumā nav cilvēku, kurus piesaistīt, jādomā par palīdzību no ārpuses, saka L. Škoļnija. Viņa novērojusi, ka tieši lielie uzņēmumi vairāk nāk pie konsultantiem, kamēr mazie cenšas tikt galā paši - domājot, ka tā būs lētāk. "Jāizvērtē risks. Ja paveiksies,  finansējumu iegūs, ja ne - iztērēti cilvēku , laika un naudas resursi. Jāatceras, ka projekts būs arī jāievieš saskaņā ar atšķirīgām prasībām nekā Latvijas grāmatvedībā. Tāpat vienmēr ir jārēķinās ar risku, ka iesniegtais projekts var arī neiegūt finansējumu." tā L. Škoļnija.

Parasti klienti saka, ka viņiem pašiem nav laika ar to nodarboties: viņi arī saprot, ka katram jādara savs darbs, un viņi to labprāt nodod konsultantiem, kam pieredze ir lielāka, norāda L. Škoļnija.