Briselē Eiropas parlamenta ēkā notika vēsturē pirmā Eiropas Uzņēmumu Parlamenta sēde izdrukāt

2008. gada 17. oktobris, piektdiena

Š. g. 14. oktobrī Briselē Eiropas parlamenta ēkā notika vēsturē pirmā Eiropas Uzņēmumu Parlamenta (EUP) sēde. Parlamentā Latviju pārstāvēja pieci uzņēmēji - Lidija Škoļnija no EUROPROJECTS, Pēteris Bila no Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas, Arta Bažovska no VentEko, Armands Gūtmanis no Jaunpagasts plus, Agrita Aizsila no Frederiks D&A. Uzņēmēju delegāciju vadīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme, publicitāti nodrošināja LTRK sabiedrisko attiecību vadītāja Aina Biljone.

Eiropas Parlamenta sēdē kopumā piedalījās 774 uzņēmēji no 45 valstīm. Šī bija pirmā reize, kad kopā tiek aicināti Eiropas uzņēmumu pārstāvji, lai tieši un atklāti runātu par kopīgām problēmām un paustu savas vēlmes visaugstākajā līmenī. Eiropas Uzņēmumu parlamenta pirmo sēdi atklāja Eiropas Parlamenta prezidents Hans Gerts Poterings, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu.

EUP biedri debatēja par būtiskiem jautājumiem, ar ko šodien saskaras Eiropas uzņēmēji, tā saucamo “iekšējo tirgu” - brīvo preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla kustību Eiropas Savienības ietvaros un starptautisko tirdzniecību; par atbalsta nepieciešamību maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir Eiropas ekonomikas pamats, par klimata un demogrāfiskās situācijas izmaiņām un energoapgādi (zemāk skatīt detalizētu ziņojumu par balsojumiem ).

Papildus šiem aktuālākais jautājums dalībnieku vidū bija pašreizējā finanšu krīze. Ar savām balsīm EUP biedri apliecināja, ka finanšu tirgu krīzes triecienviļņi jau ir sākuši izplatīties uzņēmējdarbības sektorā. 66% dalībnieku nāksies pārskatīt savus investīciju plānus, un vairāk kā puse no tiem jau šajā posmā saskaras ar stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem.

Parlamenta darba noslēgumā Eiropas uzņēmēji pieņēma aicinājumu Francijas prezidentam Sarkozī. EUROCHAMBRES un tās tirdzniecības un rūpniecības kameru tīkls nodeva Eiropas Uzņēmumu parlamenta ziņojumus Francijas prezidentūrai, kā arī darīs tos zināmus citos būtiskos politiskos forumos, lai nodrošinātu, ka uzņēmēju rūpes tiek atbilstoši ņemtas vērā turpmākā politikas veidošanā.

Komentējot pasākuma kopīgos rezultātus, EUROCHAMBRES prezidents Pjērs Simons sacīja: “Atsevišķa uzņēmuma uzskatus ir viegli ignorēt – it sevišķi, ja tas ir mazs vai vidējs – taču šie vairāk kā 750 uzņēmēji dara zināmas 23 miljonu visā Eiropā darbojošos uzņēmumu rūpes, tāpēc to kopīgā ietekme ir milzīga. Politikas veidotājiem, sākot ar Eiropas Padomi rītdien, ir jāņem šīs rūpes vērā un cieši jāsadarbojas ar uzņēmējiem, lai rastu risinājumus, kas ļaus Eiropai pārvarēt recesiju un konkurēt pasaules līmenī.’’

Ž.Jaunzeme savukārt norādīja: „EUP galvenais pozitīvais rezultāts – noticis Eiropas mēroga uzņēmēju forums, kurā uzņēmēji tikās ar ES līmeņa politikas veidotājiem un pauda savu vienoto viedokli par uzņēmējdarbībai būtiskiem jautājumiem.”

Eiropas Uzņēmumu parlamenta balsojumu rezultāti

1. sēde: Uzņēmējdarbība bez robežām

Šajā sēdē uzņēmēji debatēja par piekļuvi iekšējam un globālajam tirgum. Balsojums pasvītroja nepieciešamību uzlabot intelektuālā īpašuma noteikumus, turpināt novērst pārrobežu tirdzniecības šķēršļus, gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, kā arī īstenot ierosināto ES ‘’zilās kartes’’ projektu.

1. jautājums – vai ilgstošs Kopienas patenta trūkums kaitē Eiropas uzņēmējdarbībai?
Ar 90% ‘’jā’’ balsu uzņēmēji skaidri izteica nepieciešamību steidzami panākt vienošanos par Kopienas patentu, lai tiktu aizsargātas to novatoriskās preces un pakalpojumi. Maksa par sešās ES valstīs spēkā esošu Eiropas patentu ir 22 000 eiro. Ja šis patents tiek paplašināts līdz divdesmit septiņām dalībvalstīm, izmaksas palielinās līdz apmēram 82 000 eiro. Salīdzinājumam, tāds pats Kopienas patents izmaksātu mazāk par 20 000 eiro un automātiski būtu spēkā visā ES 27.

2. jautājums – vai Eiropas Komisijai papildus nacionālām iniciatīvām jāpalīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iekļūt jaunos tirgos?
Vairāk kā 90% Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vispār neveic eksportēšanu. Milzīgs vairākums no tiem MVU, kas šodien piedalījās EUP (90%) nepārprotami atbalstīja šīs tendences mainīšanu un ar nepacietību gaida, ka Eiropas Savienība sāks ieņemt lielāk lomu šajā jautājumā, papildinot lomu, ko jau spēlē dalībvalstis.  

3. jautājums – vai jūs atbalstāt uz ekonomiskām vajadzībām balstītas Eiropas imigrācijas politikas attīstību, piemēram, piedāvāto ‘’zilās kartes’’ projektu?

Ar pozitīvu balsojumu (76% ‘’jā’’) par ierosināto ‘’zilo karti’’ uzņēmēji demonstrēja nepieciešamību pēc saskaņotas imigrācijas politikas, kas balstīta uz ekonomiskām vajadzībām. Uzņēmumi cieš no tā, ka Eiropas Savienībā trūkst kvalificētu darbinieku, kuriem aizpildīt plaisas darba tirgū. Informācijas tehnikas un zinātnes nozares ir sevišķi cietušas no nepārtrauktās kvalificēto darbinieku aizplūšanas pēdējo gadu laikā, kas apdraud to konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgos.

2. sēde: Enerģētikas un vides problēmu risināšana

Apspriežot enerģētikas un vides jomas problēmas, EUP locekļi uzsvēra, ka uzņēmumi ir fundamentāls faktors noteikto 20/20/20 mērķu sasniegšanai, taču atgādināja politikas veidotājiem, ka progress nedrīkst nākt uz konkurētspējas rēķina. Balsojuma rezultāti liecināja par uzņēmēju apņemšanos samazināt enerģijas patēriņu, apstiprinot to gatavību veikt energoauditus. Tie atbalstīja arī ‘’videi nekaitīgu’’ publisko iepirkumu koncepciju un mudināja ES censties panākt vienlīdzīgus starptautiskos noteikumus attiecībā uz pret klimata izmaiņām vērstiem pasākumiem.

1. jautājums – vai jūs uzskatāt, ka publisko iepirkumu jomā jābūt vides kritērijiem?

‘’Jā’’ balsojums par šo jautājumu (70%) apliecina, ka uzņēmumiem rūp vide, un ka tie uzskata, ka sabiedriskajam sektoram ir atbildība veicināt videi draudzīgas preces un pakalpojumus, arī ar publiskajiem iepirkumiem. Publisko iepirkumu tirgiem, kas veido 16% no IKP, ir potenciāls radīt kritisko masu, kas bruģētu ceļu videi draudzīgu produktu lielākam patēriņam arī plašākajā tirgū.

2. jautājums – vai jūsu uzņēmums apņemtos veikt energoauditu tuvāko divpadsmit mēnešu laikā?

Pozitīvais balsojums (68%) rāda, ka uzņēmumi labi apzinās, kāda nozīme ir efektīvai enerģijas izmantošanai, un atzīst, ka energoaudits, kas ļauj identificēt potenciālus ietaupījumus, tam ir labs sākumpunkts.

3. jautājums – vai Eiropas Savienībai vajadzētu uzņemties papildus siltumnīcas gāzu samazināšanas mērķus, pat ja citas lielās ekonomikas to nedara?

Uzņēmēju kopiena atzīst, ka ES ir būtiska loma klimata maiņas jautājuma risināšanā, un ka tas var sniegt biznesa iespējas. Taču balsojuma rezultāts (44% ‘’jā’’, 49% ‘’nē’’) atspoguļo bažas, ka vienpusēja ES rīcība varētu nostādīt Eiropas ekonomiku konkurences ziņā neizdevīgā stāvoklī, un vienlaikus ar to arī nepietiktu, lai novērstu klimata izmaiņas.

3. sēde: uzņēmējdarbībai draudzīgas Eiropas veidošana

Tikai plaukstoša uzņēmējdarbības kopiena var virzīt Eiropas ekonomisko atgūšanos un ilgtspējīgu izaugsmi. EUP vēlreiz uzsvēra šo domu trešajā sēdē, mudinot politikas veidotājus veicināt uzņēmējdarbību, samazināt likumu radītās nastas un satraucošo kvalificēta darbaspēka plaisu, kā arī vienkāršot uzņēmumu nodokļu sistēmu visā Eiropā.

1. jautājums – vai ir nepieciešams apturēt visus likumprojektus, kas neietver mazo un vidējo uzņēmumu izmaksu un ieguvumu analīzi?

81% no EUP uzņēmumiem šajā jautājumā balsoja apstiprinoši, dodot spēcīgu signālu, ka pret MVU ir jāizturas kā pret likumu, nevis izņēmumu, ES un nacionālā līmeņa politikas veidošanā. Dalībnieki uzstāj, lai Eiropas Komisija un nacionālās varas institūcijas ietekmes novērtējumos, kas tiek veikti par visiem jaunajiem ES likumiem, kuri ietekmē uzņēmumus, sistemātiski tiktu iekļauts mazo un vidējo uzņēmumu izmaksu un ieguvumu izvērtējums.

2. jautājums – vai jūsu uzņēmums ir gatavs sniegt palīdzību vietējām mācību iestādēm tādu izglītības programmu izstrādē, kas palīdzētu samazināt kvalifikāciju plaisu un veicinātu uz uzņēmējdarbību vērstu domāšanu?

Uzņēmēji šodien parādīja savu pārliecinošo apņemšanos (94%) palīdzēt mācību iestādēm uz uzņēmējdarbību vērstu mācību programmu veidošanā. Balsojums atklāj, cik patiesībā neatliekams uzņēmumiem ir kvalifikāciju neatbilstības jautājums, un cik būtiski nākotnei ir saskaņot mācību programmas ar darba tirgus realitāti.

3. jautājums – vai jūs atbalstītu kopīgas ES uzņēmumu nodokļu bāzes izveidi?

Izsakot pozitīvu nostāju (62%) šajā jautājumā, uzņēmēji atzina nepieciešamību vienkāršot uzņēmumu nodokļu noteikumus Eiropā, jo šobrīd tie rada augstas izmaksas un ir šķērslis pārrobežu tirdzniecībai un ieguldījumiem. Taču procentuāli ievērojams dalībnieku skaits uzskata, ka kopēja konsolidēta uzņēmumu nodokļu bāze (KKUNB) apdraudētu nodokļu likmju konkurenci.


Raksts sagatavots balstoties uz Ainas Biljones informāciju http://www.chamber.lv