Biznesa konsultāciju bizness izdrukāt
2009. gada 30. jūlijs, ceturtdiena
Brīdī, kad uzņēmumiem trūkst brīvu līdzekļu, varētu domāt, ka konsultantu piesaiste ir pakalpojums, no kā varētu atteikties, taču ir gluži otrādi – daudzi tieši šobrīd izvēlas izmantot ārēju speciālistu palīdzību, lai meklētu iespējas, kā izdzīvot un attīstīties.
Aija Ivanova
Biznesa konsultāciju nozare aptver plašu pakalpojumu klāstu, sākot no finansējuma piesaistes līdz uzņēmumu reorganizācijas plāna izveidei. Stratēģiju, tehniski ekonomisko pamatojumu, attīstības plānu izstrāde – tas viss ietilpst nozaru konsultācijās, kuras var iedalīt vēl sīkāk.
Krīzes ietekme
Kā jebkurā nozarē, galvenais ekonomisko apstākļu pārmaiņu iespaids ir uz apjomiem. Pirmkārt, jau to ietekmējis kritums valsts un pašvaldību iestāžu izsludināto iepirkumu konkursu apmērā – tas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šobrīd samazinājies gandrīz uz pusi. «Savukārt privātie klienti izvēlas nogaidīt līdz labākiem laikiem vai arī neuzsāk projekta īstenošanu tāpēc, ka bankas atsaka finansējumu vai arī kreditēšanas nosacījumi ir neizdevīgi,» skaidro konsultāciju uzņēmuma One Baltics valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Šķiņķis. Minēto apstākļu iespaidā viņa kompānijai kā daudziem nācies iespēju robežās samazināt cenas, darbinieku skaitu, atalgojumu un pārcelties uz citām biroja telpām.
Kā jebkurā tautsaimniecības nozarē, arī konsultāciju biznesā vērojama neliela bremzēšanās un stāvēšana uz vietas, kuras pamatā ir naudas aprites sarukšana ekonomikā kopumā. «Brīvo līdzekļu pieejamība ir sarežģīta, lai īstenotu jebkādu projektu, taču ir saprotams, ka bez intelektuālajiem resursiem vajadzīgi arī finanšu līdzekļi. To nepieejamība sarežģī situāciju, savukārt tie, kas ir gatavi realizēt kādu projektu, nav droši par galaprodukta noietu,» stāsta Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas izpilddirektors Dainis Locāns.
Privātā sektora klienti šobrīd daudz rūpīgāk sākuši izvēlēties konsultantus, lielāku uzmanību vēršot uz reputāciju. «Zema cena ne vienmēr ir noteicošais. Klientiem ir svarīgi sasniegt rezultātu, tāpēc aizvien vairāk piedāvājam uzņemties atbildību par sava darba rezultātu, proti, klients maksā tad, ja ir sasniegts mērķis, par ko esam sākotnēji vienojušies. Tā ir viena no krīzes ietekmēm – cilvēki daudz izteiktāk koncentrējas uz rezultātu,» novērojis Mārtiņš Popelis, SIA Baltijas konsultācijas valdes loceklis.
Līdz ar kredītu izsniegšanas pamirumu jaunu projektu izstrādes vietā uzņēmumiem šobrīd aktuālāka kļuvusi esošā biznesa reorganizācija. Vairums uzsāk sadarbību ar konsultantiem, lai optimizētu, uzlabotu darbību, samazinātu izdevumus. «Atlaist cilvēkus, samazināt mārketingu – ar šādiem instrumentiem konsultanti nestrādā, tā vietā tiek skatīts, kā uzņēmums neefektīvi patērē laiku, līdzekļus, meklēts, kā radīt jaunas pieejas,» norāda Locāns.«Daudziem nepieciešama kompleksa analīze – skats no malas par viņa uzņēmuma situāciju un to, ko ir iespējams darīt, lai ieraudzītu gaismu tuneļa galā. Konsultanti var piedāvāt plašas iespējas. Pirmais – dažādu noieta tirgu meklēšana un vīzijas saskatīšana, piemēram, kādi produkti varētu būt pieprasīti ārpus Latvijas. Otrs – finansējuma piesaiste uzņēmuma attīstībai. Domāju, ka arī ar bankām kaut kādi jautājumi sāks kustēties, taču ir arī citi finansējuma avoti. Un trešais virziens, kā konsultanti šābrīža apstākļos var palīdzēt, ir uzņēmuma reorganizēšana, sakārtošana, optimizēšanas iespēju saskatīšana,» teic Popelis.
Dempinga un pesimisma ēnā
20–30% – apmēram par tādu apjomu šobrīd ir samazinājušās cenas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, taču ir arī gadījumi, kad firmas gatavas strādāt par puscenu. «Attiecībā uz valsts un pašvaldību iepirkumiem, pašreizējie principi paredz, ka būtiskākais kritērijs, izvēloties uzvarētāju, ir zemākā piedāvātā cena. Tas noved pie dempinga, kad piedāvājumu bieži vien nodrošina mazāk pieredzējuši speciālisti (studenti, skolēni) vai ietaupījums notiek uz nodokļu rēķinu. Ilgtermiņā zaudētāji ir gan valsts un pašvaldības, kas saņem nekvalitatīvus pakalpojumus un mazākas nodokļu iemaksas, gan uzņēmumi, kas godprātīgi maksā nodokļus,» norāda Šķiņķis.
Ja privātas kompānijas vēl var izvērtēt konsultantu pieredzi, tad valsts un pašvaldību iestāžu pamatkritērijs pasūtītāja izvēlē ir cena. «Loģisku iemeslu dēļ pastāv ierobežojumi, kā valsts var izvēlēties veikt dažādus iepirkumus, taču reizēm gribētos detalizētāku, pārdomātāku darbu uzdevumu aprakstu no pasūtītāja puses. Kad ir jānopērk mēbeles vai automašīna, iespējams pietiekami skaidri uzrakstīt, kas ir tā nepieciešamā specifikācija, un tad var salīdzināt cenas, izvēlēties lētāko, kas atbilst prasībām, savukārt attiecībā uz konsultāciju lauciņu – tas ir daudz netveramāks produkts, jo identisku darbu var paveikt gan par 2000, gan 10 000 latu. Specifikāciju var sasniegt, ieguldot mazāk vai vairāk darba. Attiecīgi jautājums ir par to, vai pasūtītājs ir precīzi uzrakstījis, ko tad īsti sagaida,» norāda Popelis.
Vēl uzņēmēji būtu priecīgi, ja ES struktūrfondu sadali reglamentējošo MK noteikumu izstrāde nenoritētu tik gausi. «Bieži vien attiecīgo projektu konkursu izsludina ar ievērojamām nobīdēm (līdz pat gadam). Turklāt MK noteikumi bieži vien ir nepilnīgi ar daudziem ierobežojošiem kritērijiem, kā rezultātā liela daļa potenciālo klientu neatbilst formālajām iesniedzēja prasībām. Piemēram, iepriekšējā kārtā LIAA administrētajā programmā, kas atbalstīja uzņēmējdarbību īpaši atbalstāmās teritorijās, uz atbalstu nevarēja pieteikties mikrouzņēmumi (uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 10),» uzsver Šķiņķis, kas uzskata, ka Latvijas apstākļos tas ir neloģiski, jo šādu komercsabiedrību ir ļoti daudz, turklāt sevišķi atbalstāmās teritorijas ir īpaši jāatbalsta pēc definīcijas.
Biznesa konsultanti
var palīdzēt uzņēmumiem
ieraudzīt kādu cerību staru.
Īstais laiks rīkoties
Nespējot saņemt kredītus, kompānijas atsakās no savu ieceru īstenošanas, pat pirmajā – projekta izstrādes – stadijā. Tomēr nozares speciālisti uzskata, ka nogaidošu pozīciju ieņemšana ir kļūda. «Daudzu uzņēmumu lielākā kļūda ir nogaidīt. Viņi gaida, kad parādīsies aktivitāte ekonomikā. Tas nav pareizi – lai kaut kas mainītos, ir jārīkojas jau šobrīd. Ja sēdēs, gaidīs labākus laikus, būs jau par vēlu. Šis ir īstais brīdis radīt jaunus pakalpojumus un produktus, laiks, kad var izvirzīties kā pirmie, gūt priekšroku,» mudina Locāns. Tam piekrīt arī Šķiņķis: «Šobrīd netiek realizēti labi, perspektīvi projekti, tādi, kas nākotnē var balstīt ekonomiku. Realitātē no ES struktūrfondu pieteikuma izstrādes līdz projekta ieviešanas uzsākšanai paiet no sešiem mēnešiem līdz gadam. Savukārt tad situācija jau būs cita un tieši šobrīd neīstenotais projekts var negatīvi ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju.»
Šobrīd uzsākto jauno projektu ir salīdzinoši nedaudz, un visbiežāk tie ir ārvalstu investoru virzīti. «Vietējais tirgus droši vien nogaida, bet tas nenozīmē, ka neko neplāno. Ir cilvēki, kas strādā tieši pie sagatavošanās darbiem, vienkārši, kamēr darbs notiek uz papīra, aktivitāti pārāk nemana,» uzskata Popelis.
Tagad ir mainījies uzsvars – ja līdz šim komercsabiedrības galvenokārt interesējās, kā konsultanti tām var palīdzēt īstenot jaunus projektus, tad šobrīd vairāk koncentrējas uz to, kā reorganizēt esošo darbību, kā izdzīvot un attīstīties šajos jaunajos apstākļos. «Uzņēmumi pārvērtē savas iespējas. Ja iepriekš kādu procesu nodrošināja iekšienē, tagad efektivizācijas nolūkos secina, ka izdevīgāk ir piesaistīt kādu no malas, tādā veidā ietaupot līdzekļus. Reorganizācija un attīstības palīdzība – tas šajā krīzes laikā uzņēmumiem varētu būt noderīgi. Turklāt biznesa konsultanti var palīdzēt uzņēmumiem ieraudzīt kādu cerību staru, kur var tikt pie papildu līdzekļiem, ļaut saskatīt izeju, ieraudzīt, kurā virzienā attīstīties, kā arī praktiski palīdzēt ar kampaņveida vai atsevišķos gadījumos ilgtermiņa palīdzību,» saka Popelis.
Vēl viena attīstības iespēja, ko saredz biznesa konsultanti, ir atsevišķu valsts sektora funkciju pārņemšana.«Piemēram, plānošana un investīciju piesaiste reģioniem – to var nodot konsultantu birojam, kam septiņos gados ir uzdevums piesaistīt reģionam konkrētu līdzekļu apjomu, sasniegt noteiktus kvantitatīvus rezultātus, ko uzņēmums garantē ar aktivitāti un ieinteresētību pelnīt no rezultātiem. Valstij un sabiedrībai tas būtu ieguvums, jo nebūtu pirms vēlēšanām atkal jāsaka, ka kāds kaut ko nav izdarījis. Vēl viens virziens varētu būt datu bāžu uzturēšana, veidošana – arī to var nodot privātajiem,» piemērus min Locāns, kas uzskata, ka vēl daudz ir tādu funkciju, ko var pārņemt no aģentūrām.
VIEDOKĻI
Vineta Grigāne, SIA ELVI grupa sabiedrisko attiecību vadītāja
«Izmantojam ES piedāvātās iespējas darbinieku kvalifikācijas celšanai un resursu piesaistei, kur parasti piesaistām profesionāļu palīdzību projekta rakstīšanai. Šī prakse gadu gaitā ir pierādījusi savu efektivitāti – konsultāciju uzņēmumi ir pieredzējuši projektu rakstītāji, kas garantē pilnu servisu no projekta sagatavošanas līdz atskaites nodošanai, turklāt mums vienmēr izdevies atrast kompānijas, kuru pakalpojumu cena atbilst servisa kvalitātei, līdz ar to var ietaupīt gan naudu, gan laiku. To var salīdzināt ar zobu labošanu – to taču arī nedarām paši.
ES finansējuma piesaiste ir saistīta ar specifisku zināšanu nepieciešamību, un mūsu gadījumā izdevīgāk ir sadarboties ar konsultāciju kompānijām, nevis apgūt visu vajadzīgo informāciju pašiem, jo tas prasa laiku un līdzekļus, cilvēkresursus. Zināšanas, kas tam ir nepieciešamas, ir ļoti niansētas, un, lai projekts būtu veiksmīgs, ir jāzina specifiskas detaļas, citādi ES finansējumu var atteikt. Šobrīd konsultantu pakalpojumi ir kļuvuši vēl lētāki, līdz ar to apmācīt savus darbiniekus projektu rakstīšanā un ES iespēju specifikas apgūšanā ir kļuvis vēl nerentablāk, tāpēc uzticamies profesionāļiem. Atsevišķos gadījumos tieši konsultanti ir tie, kas iedrošina meklēt papildu finansējuma iespējas un attīstīties.»
Dace Upeniece, RBS Skala Personāla daļas vadītāja
«Konsultantu pieredze projektu sagatavošanā ir nesalīdzināmi lielāka, tas ir viņu pamatdarbs diendienā. Pretstatā uzņēmumā var pat nebūt resurss, kas nodarbojas ar darbinieku attīstīšanas un apmācību jautājumiem, kur nu vēl tāds, kas būtu piemērots projekta sagatavošanai un iesniegšanai saskaņā ar procedūru. Tā kā svarīgs ir ne tikai pats process – sagatavot un iesniegt projektu, bet arī rezultāts – finansējuma piešķiršana, tad projekta iesniedzējs vēlas būt pārliecināts, ka darbs, kas tiek veikts līdz atbildei, ir izdarīts profesionāli un vienīgais atteikuma iemesls ir kvalifikācijas neizturēšana, nevis niecīgas nepilnības vai procedūras jautājumi, kurus prasmīgs konsultants laikus paredzēs un novērsīs.
Protams, pirms konsultanta izvēles veicām aptauju par piemērotāko pakalpojuma sniedzēju. Cena un līdzšinējā sadarbības pieredze ir galvenie kritēriji, ko ievērojam, izvēloties konsultantu.
Informācijas avots:
